Čau, čau!
Beidzot esmu atpūtusies no atvaļinājuma, pamazām pieslēdzos savai ikdienas rutīnai un varu arī kaut ko pastāstīt, nevis tikai sērīgi pašņukstēt par to, ka negribu darbu un gribu atpakaļ :)
Par savām Londonas gaitām stāstīšu divos piegājienos. Vienā vienkārši pastāstīšu par pilsētas piedāvātajām iespējām un izmaksām, otrajā padalīšos ar saviem šopingtūres guvumiem un noskatītajām stila lietām.
Viss sākās 27. septembrī, kad iesēdos Ryanair (no sirds neiesaku izvēlēties šo aviokompāniju - pretīga attieksme, naudu kāš kā vien var, un ar bagāžu vienas vienīgas galvassāpes) lidmašīnā un devos pretī savam rudens piedzīvojumam. Londonas muzeji un ekskursijas tika izbaudīti jau iepriekšējā ciemošanās reizē, šoreiz mērķis bija vienkārši dzīvoties un izbaudīt pilsētu.
Mazliet par izmaksām. Naudas vajag padaudz. Mēs bijām divi un līdzi mums bija apmēram 450 mārciņas. Lai apmierinātu visas vajadzības un vēlmes, nedēļai ar to nepietiek. Pirmie tēriņi bija transports - autobuss no lidostas līdz pilsētas centram un atpakaļ ap 15 mārciņām par cilvēku. Viens brauciens pilsētas autobusā ap 5 mārciņām. Oyster karte (kaut kas līdzīgs mūsu e-taloniem) uz nedēļu pirmajā un otrajā zonā - ap 30 mārciņām uz cilvēku. Labā ziņa, ka ar Oyster var braukt gan metro, gan pilsētas autobusos. Un autobusā tā der visām zonām, ne tikai 1. un 2. Jā, Londona ir sadalīta zonās - jo lielāks cipars, jo tālāk no centra. Transportam iesaku iegādāties šo Oyster karti, jo maksāt par katru braucienu (ja ieplānots braukāt vismaz reizi, divas dienā) apmēram 5 mārciņas nav prāta darbs.
Dzīvošanas izmaksas atkarīgas no vietas, kur dzīvo. Man ir paveicies un ir iespēja dzīvot pašā Londonas centrā par baltu velti. Tas gan automātiski nozīmē dārgāku ēšanu, jo lētākie pārtikas veikali ir ārpus pilsētas centra. Viena iepirkšanās reize normālām vakariņām ir ap 15 - 20 mārciņām. Arī sabiedriskajās ēstuvēs cenas ir augstākas. Piemēram, Piccadilly Circus kafejnīcā Cinnabon divas bulciņas un krūze kafijas maksā 7 mārciņas. Jāatzīst, ka tās bija garšīgākās bulciņas, kādas jebkad esmu ēdusi :D
Šoreiz muzejus neapmeklējām - tie apskatīti jau iepriekšējā Londonas reizē (protams, ne visi, bet interesantākie noteikti). Vidējā cena muzejos 15-20 mārciņas par cilvēku. Vaska figūru muzejs ir dārgāks.
Labi, par cenām pietiks :) Par to, ko Londonā ir vērts redzēt. Izskatīsies muļķīgi, ja es teikšu, ka tur viss ir forši, ja? :D Bet tā tiešām ir. Skaista pilsēta un ārkārtīgi patīkami cilvēki. Man patīk angļu miers un bezrūpība. Must see vietas noteikti ir Westminster rajons ar Big Benu, parlamentu, Vestminsteres Abatiju un turpat netālu esošo St. James parku. No visām šīm vietām vismīļākā man ir tieši parks - tur dzīvojas manas draudzenes vāveres :)
Turpat netālu no Westminster ir London Eye (panorāmas rats), London Sea life (akvāriju pasaule ar haizivīm un rajām) un dažādi kuģīši izbraucienam pa Temzu. Jāsēžas tik metro (Jubilee line līdz Waterloo) un esi klāt :) Vakarā noteikti jādodas uz Piccadilly Circus rajonu - spožas gaismas, muzeji, kafejnīcas, veikali un vienkārši milzīgs tusiņš uz ielas ( metro Bakerloo vai Piccadilly line pietura Piccadilly Circus). Londonas apskate noteikti nebūs pilnīga, ja netiks apskatīts Tauers un Tauera tilts. Vislabāk šos objektus apskatīt, no Londonas tilta (metro Jubilee vai Northern line pietura London Bridge) gājienā gar Temzu, aizjot līdz Tauera tiltam un pārejot pāri līdz Taueram. Starp citu, Tauerā bija ieslodzīta Marta Stjuarte.
Ja prātā šopings, tad jādodas uz Oxfordstreet ( metro Bakerloo vai Central line pietura Oxford Circus) vai uz Covent Garden rajoniņu (metro Piccadilly line pieturā Covent Garden). Tur ir viss, sākot no Primark un H&M, beidzot ar Chanel un Louis Vuitton. Jāatzīst, ka šoreiz šopings bija viens no mana brauciena galvenajiem mērķiem un atradumu ir daudz. Bet ar tiem es padalīšos kādā no nākošajiem ierakstiem, jo daļa pirkumu ir vēl tikai ceļā pie manis :)
Laisku dienu labā laikā iesaku pavadīt Hydepark (metro Piccadilly line līdz pieturai Hyde Park Corner), tur var iznomāt velosipēdus un izbrauktāt gan pašu parku, gan tā apkārtni. Pēc Hydepark apmeklējuma noteikti jādodas pēc kādas brīnumgardas kūkas uz Harrods ( metro Piccadilly line pieturā Knightsbridge). Protams, tur ir ne tikai kūkas, bet arī Tiffany's rotas, Prada somiņas, Jimmy Choo kurpes un daudz citas brīnumskaistas lietas par tikpat brīnumainām cenām :)
Kopumā Londonā ir ļoti daudz ko redzēt un darīt. Es noteikti aizmirsu uzrakstīt kādu pusi no visa, ko gribēju un varēju :D Katrā ziņā - uz Londonu jāazibrauc pašiem un tad jau redzēs, kas no tā visa patiks :)
Rāda ziņas ar etiķeti Labas lietas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Labas lietas. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2012. gada 9. oktobris
trešdiena, 2012. gada 26. septembris
Rudens kā rudens
Sveicieni pēc ilgas neredzēšanās! :)
Sanācis man kādu laiku paklusēt, jo rudens vienmēr nozīmē pārmaiņas, bet tā kā neesmu pārmaiņu cilvēks - tādā laikā gribās paklusēt un noslēpties. Šodien sapratu, ka slēpties pietiek un jāpieņem visu, ko dzīve dod!
Ko dzīve dod šobrīd? Sēžu pie milzīga čemodāna un kravāju mantas. Šodien, plkst. 19.30. man oficiāli sākās atvaļinājums un es no rudens skumjām mukšu uz Angliju. London, here I come! :) :)
Plānos ir palūkoties, kādi zvēriņi mitinās Londonas Zoo, uz mirkli sajusties karaliski, apmeklējot Winsdor castle, kārtīgi izķemmēt Oxfordstreet veikalus, doties naksnīgā pastaigā pa Piccadilly Circus un izbaudīt modernās Londonas sajūtas, St. James parkā cienāt vāveres ar riekstiem, iznomāt velosipēdu un izbraukāt pilsētas centru un Hydeparku, ķert asas izjūtas Thorpe park trakajās atrakcijās un vēl, un vēl un vēl.... Atgriezīšos un noteikti padalīšos ar iespaidiem un bildēm. Londona ir viena no manām mīļakajām vietām šajā pasaulē!
Kādi vēl ir plāni šim rudenim? Pagaidām šo un to paturēšu noslēpumā, bet varu jau atklāt, ka esmu pieteikusies jauniem kulinārijas semināriem, tāpēc noteikti varēšu dalīties ar dažādām interesantām receptēm aukstajiem rudens vakariem.
Ceru, ka mazliet esmu ieintriģējusi - esmu atpakaļ pilna iedvesmas un entuziasma! Uz tikšanos pēc nedēļas :)
Sanācis man kādu laiku paklusēt, jo rudens vienmēr nozīmē pārmaiņas, bet tā kā neesmu pārmaiņu cilvēks - tādā laikā gribās paklusēt un noslēpties. Šodien sapratu, ka slēpties pietiek un jāpieņem visu, ko dzīve dod!
Ko dzīve dod šobrīd? Sēžu pie milzīga čemodāna un kravāju mantas. Šodien, plkst. 19.30. man oficiāli sākās atvaļinājums un es no rudens skumjām mukšu uz Angliju. London, here I come! :) :)
Plānos ir palūkoties, kādi zvēriņi mitinās Londonas Zoo, uz mirkli sajusties karaliski, apmeklējot Winsdor castle, kārtīgi izķemmēt Oxfordstreet veikalus, doties naksnīgā pastaigā pa Piccadilly Circus un izbaudīt modernās Londonas sajūtas, St. James parkā cienāt vāveres ar riekstiem, iznomāt velosipēdu un izbraukāt pilsētas centru un Hydeparku, ķert asas izjūtas Thorpe park trakajās atrakcijās un vēl, un vēl un vēl.... Atgriezīšos un noteikti padalīšos ar iespaidiem un bildēm. Londona ir viena no manām mīļakajām vietām šajā pasaulē!
Kādi vēl ir plāni šim rudenim? Pagaidām šo un to paturēšu noslēpumā, bet varu jau atklāt, ka esmu pieteikusies jauniem kulinārijas semināriem, tāpēc noteikti varēšu dalīties ar dažādām interesantām receptēm aukstajiem rudens vakariem.
Ceru, ka mazliet esmu ieintriģējusi - esmu atpakaļ pilna iedvesmas un entuziasma! Uz tikšanos pēc nedēļas :)
svētdiena, 2012. gada 26. augusts
Essence
Jau kādu laiciņu gribu padalīties ar savu atklājumu skaistumkopšanā - Essence kosmētiku.
Atzīšos, ka esmu viena no tām snobiskajām meitenēm, kas par Drogās nopērkamo kosmētiku ilgus gadus rauca degunu. Pārsvarā visa kosmētika man ceļoja no dāžadiem Tax free veikaliem lidostās vai tepat no mūsu Douglas. Es tiešām neatceros, kas mani mudināja apstāties Drogās pie kosmētikas plauktiem, bet tajā brīdī mēs pirmo reizi satikāmies - es un Essence stends. Uzmanību piesaistīja gaumīgie kosmētikas iepakojumi un ķobīši, spilgtās krāsas un zemās cenas. Jā, zemās cenas bija arī tas, kas lika apšaubīt produkcijas kvalitāti. Izvēlējos sev lūpu krāsu, konsīleru paleti un make-up bāzi. Par visiem šiem produktiem samaksāju ap 5 ls. Teikšu godīgi - mani pārsteidza kvalitāte. Par tik demokrātiskām cenām nopirktiem produktiem pat piesieties īsti nav pie kā. :) Nepagāja ne cik ilgs laiks, kad es apaugu ar visdažādākajiem Essence kosmētikas niekiem.
Bāze, lūpu krāsa un konsīleru palete kalpo lieliski. Noteikti pirkšu atkārtoti. Laineris nav slikts, bet vajag laiciņu un treniņu, lai piešautos pie krāsošanās ar tik biezu otiņu. Acu zīmuli es vēl apgūstu - man nekad nav bijis acu zīmulis un es īsti nemāku to lietot. No caurspīdīgā, matējošā pūdera es vēlējos mazliet vairāk. Vaigu sārtums ir ļoti feins, man patīk tā gaumīgais spīdums. Vilties man lika nagu lakas un hailaiteris. Nagu laka no maniem nagiem sāka lobīties pēc nepilnas diennakts kopš uzklāšanas, bet hailaiteris jeb izgaismotājs cerētā perlamutrīgā spīduma vietā izrādījās vienkārši zīmulītis ar pamatīgu šimmeri jeb daudz smalkiem fliterīšiem. Uzkrāsoju un uzreiz steidzu tīrīt nost, jo tāda es staigāt nevaru - skolas diskotēkas laiki ir pagājuši.
Vai esi mēģinājusi Essence kosmētiku? Kādi ir Tavi mīļākie produkti?
Atzīšos, ka esmu viena no tām snobiskajām meitenēm, kas par Drogās nopērkamo kosmētiku ilgus gadus rauca degunu. Pārsvarā visa kosmētika man ceļoja no dāžadiem Tax free veikaliem lidostās vai tepat no mūsu Douglas. Es tiešām neatceros, kas mani mudināja apstāties Drogās pie kosmētikas plauktiem, bet tajā brīdī mēs pirmo reizi satikāmies - es un Essence stends. Uzmanību piesaistīja gaumīgie kosmētikas iepakojumi un ķobīši, spilgtās krāsas un zemās cenas. Jā, zemās cenas bija arī tas, kas lika apšaubīt produkcijas kvalitāti. Izvēlējos sev lūpu krāsu, konsīleru paleti un make-up bāzi. Par visiem šiem produktiem samaksāju ap 5 ls. Teikšu godīgi - mani pārsteidza kvalitāte. Par tik demokrātiskām cenām nopirktiem produktiem pat piesieties īsti nav pie kā. :) Nepagāja ne cik ilgs laiks, kad es apaugu ar visdažādākajiem Essence kosmētikas niekiem.
Bāze, lūpu krāsa un konsīleru palete kalpo lieliski. Noteikti pirkšu atkārtoti. Laineris nav slikts, bet vajag laiciņu un treniņu, lai piešautos pie krāsošanās ar tik biezu otiņu. Acu zīmuli es vēl apgūstu - man nekad nav bijis acu zīmulis un es īsti nemāku to lietot. No caurspīdīgā, matējošā pūdera es vēlējos mazliet vairāk. Vaigu sārtums ir ļoti feins, man patīk tā gaumīgais spīdums. Vilties man lika nagu lakas un hailaiteris. Nagu laka no maniem nagiem sāka lobīties pēc nepilnas diennakts kopš uzklāšanas, bet hailaiteris jeb izgaismotājs cerētā perlamutrīgā spīduma vietā izrādījās vienkārši zīmulītis ar pamatīgu šimmeri jeb daudz smalkiem fliterīšiem. Uzkrāsoju un uzreiz steidzu tīrīt nost, jo tāda es staigāt nevaru - skolas diskotēkas laiki ir pagājuši.
Vai esi mēģinājusi Essence kosmētiku? Kādi ir Tavi mīļākie produkti?
svētdiena, 2012. gada 27. maijs
Vasaras svētki
Šoreiz būšu pavisam vienkārša un nedalīšos ne ar kādām eksistenciālām pārdomām :) Gribu tikai pastāstīt to, cik man ir labi!
Jāatzīst, ka neesmu ģimenes pasēdēšanu fans un parasti tādus pasākumus uzskatu par diezgan garlaicīgiem. Tāpēc, saņemot mammas uzaicinājumu uz Vasaras svētku grilla ballīti, neizjutu lielu sajūsmu. Un tagad es droši varu teikt, ka kārtējo reizi nenovērtēju to, kas man ir dots. Pareizāk sakot, balstījos uz savu iepriekšējo pieredzi, kad to nespēju novērtēt un automātiski norakstīju visu pasākumu. Bet kļūdījos! Laikam atklāsme par dzīves svinēšanu man uz daudzām lietām lika paskatīties savādāk, jo šodien man likās, ka es pirmo reizi esmu kopā ar savējiem - tik viegli, forši un patīkami!
Pirmo reizi šogad izvilku zvilni un ļāvos laiskoties dārzā. Saulīte šodien neskopojās ar saviem stariem.
Mamma bija parūpējusies par to, lai galds būtu pilns ar gardumiem katrai gaumei. Starp citu, šodien es pirmo reizi mūžā ēdu olīvi, kas man likās garšīga :) Tagad zinu, ka no olīvēm ar mandeli pildījumā nekad neatteikšos.
Neiztika arī bez laimīšu meklēšanas. Savējo neatradu, tāpēc vāzē man šobrīd stāv smaržīgs ceriņa zars, tajā noteikti slēpjas mana laimīte, kuru es atradīšu, kad atgūšos no vieglā vīna reibuma.
Vasara sagaidīta godam! Cerams, ka arī uz to attiecas ticējums - kā sagaidīsi, tā pavadīsi :)
Jāatzīst, ka neesmu ģimenes pasēdēšanu fans un parasti tādus pasākumus uzskatu par diezgan garlaicīgiem. Tāpēc, saņemot mammas uzaicinājumu uz Vasaras svētku grilla ballīti, neizjutu lielu sajūsmu. Un tagad es droši varu teikt, ka kārtējo reizi nenovērtēju to, kas man ir dots. Pareizāk sakot, balstījos uz savu iepriekšējo pieredzi, kad to nespēju novērtēt un automātiski norakstīju visu pasākumu. Bet kļūdījos! Laikam atklāsme par dzīves svinēšanu man uz daudzām lietām lika paskatīties savādāk, jo šodien man likās, ka es pirmo reizi esmu kopā ar savējiem - tik viegli, forši un patīkami!
Pirmo reizi šogad izvilku zvilni un ļāvos laiskoties dārzā. Saulīte šodien neskopojās ar saviem stariem.
Mamma bija parūpējusies par to, lai galds būtu pilns ar gardumiem katrai gaumei. Starp citu, šodien es pirmo reizi mūžā ēdu olīvi, kas man likās garšīga :) Tagad zinu, ka no olīvēm ar mandeli pildījumā nekad neatteikšos.
Neiztika arī bez laimīšu meklēšanas. Savējo neatradu, tāpēc vāzē man šobrīd stāv smaržīgs ceriņa zars, tajā noteikti slēpjas mana laimīte, kuru es atradīšu, kad atgūšos no vieglā vīna reibuma.
Vasara sagaidīta godam! Cerams, ka arī uz to attiecas ticējums - kā sagaidīsi, tā pavadīsi :)
svētdiena, 2012. gada 20. maijs
Mazliet iedvesmas, mazliet ziņkārības
Šovakar, ejot cauri savām pierastajām mājas lapām, iedomājos pastāstīt par savām mazajām, sievišķīgajām vājībām globālajā tīmeklī. Te es varu gan smelties iedvesmu attiecībā uz modi un kosmētiku, gan patecināt siekalu par skaistām lietām un cilvēkiem, gan apmierināt savu cilvēcīgo ziņķāri un pa atslēgas caurumu ielūrēt kā dzīvo citi.
Šobrīd man absolūtā topā ir norvēģu meitenes Karolīnas blogs http://fotballfrue.no/ . Nekādas dzīves gudrības tur nav vērts meklēt (jā, jā, es šo blogu arī lasu - ar vārdnīcas palīdzību), bet acis papriecēt noteikti izdodas. Skaista sieviete ar lielisku gaumi, fantastisku māju un ideālu dzīvi. Kā Bārbija no bērnības.
Otrs mans mīļākais blogs ir http://werun.se/isabelles/ . Līdzīgi kā ar iepriekšminēto dāmu - glīta meitene, skaists interjers un laba gaume. Liels pluss - lapu var lasīt arī angļu valodā.
Manā topā ir arī pašmāju dāmas http://velvetmimosa.blogspot.com/ lapa. Pateicoties viņai, esmu atklājusi sev jaunu veidu kā krāsoties un ievērojami papildinājusi savu kosmētikas maku. Ak jā, un tieši viņa man atklāja nagu lakošanas burvību. :)
Kad uznāk kāre iejusties stilista ādā vai arī vienkārši virtuāli padarboties ar skaitām lietām, apmeklēju http://www.polyvore.com/ . Vieta, kur veidot savus dažādos tēlus un iedvesmoties no citu izveidotajiem. Liels pluss - lielākajai daļai lietu norādītas arī saites, kur tās var iegādāties. Mīnuss - nekad neko vēl iegādājusies neesmu, jo teikšu godīgi, tas ir dārgi. Pārsvarā te figurē brendīgas lietas, tāpēc man lapa ir tīri virtuāliem priekiem.
Nesen atklāju http://weheartit.com . Virtuāli veidoju savus bilžu albumus no skaistajām bildēm, kuras lapā atrodamas. Pagaidām vēl neesmu līdz galam šo lapu izpētījusi, tāpēc plašākas atsauksmes nevaru dot. :)
Un kuras ir Tavas mīļākas lapas, kur ļauties sievišķīgajām vājībām?
Šobrīd man absolūtā topā ir norvēģu meitenes Karolīnas blogs http://fotballfrue.no/ . Nekādas dzīves gudrības tur nav vērts meklēt (jā, jā, es šo blogu arī lasu - ar vārdnīcas palīdzību), bet acis papriecēt noteikti izdodas. Skaista sieviete ar lielisku gaumi, fantastisku māju un ideālu dzīvi. Kā Bārbija no bērnības.
Otrs mans mīļākais blogs ir http://werun.se/isabelles/ . Līdzīgi kā ar iepriekšminēto dāmu - glīta meitene, skaists interjers un laba gaume. Liels pluss - lapu var lasīt arī angļu valodā.
Manā topā ir arī pašmāju dāmas http://velvetmimosa.blogspot.com/ lapa. Pateicoties viņai, esmu atklājusi sev jaunu veidu kā krāsoties un ievērojami papildinājusi savu kosmētikas maku. Ak jā, un tieši viņa man atklāja nagu lakošanas burvību. :)
Kad uznāk kāre iejusties stilista ādā vai arī vienkārši virtuāli padarboties ar skaitām lietām, apmeklēju http://www.polyvore.com/ . Vieta, kur veidot savus dažādos tēlus un iedvesmoties no citu izveidotajiem. Liels pluss - lielākajai daļai lietu norādītas arī saites, kur tās var iegādāties. Mīnuss - nekad neko vēl iegādājusies neesmu, jo teikšu godīgi, tas ir dārgi. Pārsvarā te figurē brendīgas lietas, tāpēc man lapa ir tīri virtuāliem priekiem.
Nesen atklāju http://weheartit.com . Virtuāli veidoju savus bilžu albumus no skaistajām bildēm, kuras lapā atrodamas. Pagaidām vēl neesmu līdz galam šo lapu izpētījusi, tāpēc plašākas atsauksmes nevaru dot. :)
Un kuras ir Tavas mīļākas lapas, kur ļauties sievišķīgajām vājībām?
ceturtdiena, 2012. gada 17. maijs
Svinēt dzīvi!
Kad ceļojuma putekļi notraukti un dzīve atgriezusies ierastajā ritmā, var ērti iekārtoties dīvānā ar kūpošas tējas krūzi un uzrakstīt par iespaidiem. Šoreiz ne tik daudz par vizuālajiem, bet par tiem, kas rodas kaut kur dziļi iekšā.
Jāatzīst, ka šoreiz ne tik svarīgs bija ceļojuma galamērķis, kā vienkārši izraušanās no rutīnas. Un tā, agrā 29. aprīļa rītā es sēdos lidmašīnā, kura mani aizveda uz Frankfurti, lai no turienes es nokļūtu Maltā. Kauns atzīties, ka par šo valsti es zināju tik vien kā to, ka viņi aktīvi piedalās Eirovīzijā. Tāpēc nojautu, ka mani gaida daudz pārsteigumi.
Maltā ielidojām naktī. Bija jau ap 23.00. Tur naktis ir biezas, tumšas un necaurredzamas. Braucot uz viesnīcu, neieraudzīju neko tādu, kas man ļautu nojaust, kur es esmu un kā te izskatās. Vienīgais, ko pamanīju - te ir palmas. Un tas automātiski nozīmē, ka man te noteikti patiks :)
Pirmdienas rīts iesākās ar lēcienu no gultas un skrējienu uz balkona, lai beidzot dienas gaismā palūkotos, kur esmu nonākusi. Sajūtas - fantastikas! Tā tiešām bija paradīze. Vidusjūra turpat 50 metrus no viesnīcas, zilas debesis un saule. Un tieši šajā rītā grupas vadītāja mūs aicināja svinēt dzīvi. Es ilgi klausījos viņas runā par to, kā sevi jāatbrīvo un vienkārši jāļaujas, un man visu laiku prātā bija viena doma. Es mēģināju izprast, kas ir dzīves svinēšana.
Neiedziļināšos visās savās Maltas gaitās, kas neapšaubāmi bija katras minūtes un katra spertā soļa vērtas, bet pastāstīšu par atklāsmēm, kuras ceļojuma laikā guvu.
Dzīves svinēšanas doma mani vajāja tieši divas dienas. Jā, viss bija skaisti, viss bija interesanti, smaidi un prieki, bet tā svinību sajūta nedevās rokās. 1. maija vakarā grupas vadītāja mums noorganizēja fantastisku pasākumu, kas pat nebija iekļauts ceļojuma programmā - naksnīgo braucienu ar kuģīti, lai no jūras puses apskatītos svētku kulmināciju - salūtu. Varbūt liksies smieklīgi, bet brīdī, kad gādīgu roku ietīta pledā sēdēju uz kuģīša Vidusjūrā un skatījos 40 minūtes ilgu uguņošanu, es sapratu, ka ir manas dzīves svētki. Tieši te un tagad. Nē, nevis Maltā, bet mirklī, kad es esmu no sirds laimīga un piepildīta.
Visas atlikušās 5 dienas es pavadīju uz eiforijas viļņa. Ar katru dienu es aizvien vairāk sapratu to, cik daudz iespējas mums dzīvē ir dotas, lai justos laimīgi. Un katrs tāds brīdis ir iemesls to nosvinēt. Vai šīs svinības būtu domās pacelta šampanieša glāze, vai arī ļaušanās kādai baudai. Svarīgākais ir tā apziņa par to, cik īpaši mirkļi mums tiek dāvāti.
Bildē ir viens no maniem īpašajiem mirkļiem. Gozo salas mazā paradīze. Tas, starp citu, ir pilsētā, jo bildēju šo skatu, stāvot uz ielas. Un bija tik sasodīti pasakaina sajūta nokāpt pa trepēm lejā, uzvilkt peldkostīmu un ļauties debeszilā ūdens burvībai. Tā viennozīmīgi bija viena no manām skaistākajām dienām pēdējo gadu laikā.
Lai arī esmu atgriezusies realitātē, kur nav ne palmu, ne zilās jūras, ne paradīzes sajūtas, katru dienu sev atgādinu, ka dzīvi ir jāsvin. Ja pret to izturēsies nevērīgi un prātā neuzsauks tostu par skaistajiem mirkļiem, tā nelieksies tik skaista, cik patiesībā ir. Priekā!
Jāatzīst, ka šoreiz ne tik svarīgs bija ceļojuma galamērķis, kā vienkārši izraušanās no rutīnas. Un tā, agrā 29. aprīļa rītā es sēdos lidmašīnā, kura mani aizveda uz Frankfurti, lai no turienes es nokļūtu Maltā. Kauns atzīties, ka par šo valsti es zināju tik vien kā to, ka viņi aktīvi piedalās Eirovīzijā. Tāpēc nojautu, ka mani gaida daudz pārsteigumi.
Maltā ielidojām naktī. Bija jau ap 23.00. Tur naktis ir biezas, tumšas un necaurredzamas. Braucot uz viesnīcu, neieraudzīju neko tādu, kas man ļautu nojaust, kur es esmu un kā te izskatās. Vienīgais, ko pamanīju - te ir palmas. Un tas automātiski nozīmē, ka man te noteikti patiks :)
Pirmdienas rīts iesākās ar lēcienu no gultas un skrējienu uz balkona, lai beidzot dienas gaismā palūkotos, kur esmu nonākusi. Sajūtas - fantastikas! Tā tiešām bija paradīze. Vidusjūra turpat 50 metrus no viesnīcas, zilas debesis un saule. Un tieši šajā rītā grupas vadītāja mūs aicināja svinēt dzīvi. Es ilgi klausījos viņas runā par to, kā sevi jāatbrīvo un vienkārši jāļaujas, un man visu laiku prātā bija viena doma. Es mēģināju izprast, kas ir dzīves svinēšana.
Neiedziļināšos visās savās Maltas gaitās, kas neapšaubāmi bija katras minūtes un katra spertā soļa vērtas, bet pastāstīšu par atklāsmēm, kuras ceļojuma laikā guvu.
Dzīves svinēšanas doma mani vajāja tieši divas dienas. Jā, viss bija skaisti, viss bija interesanti, smaidi un prieki, bet tā svinību sajūta nedevās rokās. 1. maija vakarā grupas vadītāja mums noorganizēja fantastisku pasākumu, kas pat nebija iekļauts ceļojuma programmā - naksnīgo braucienu ar kuģīti, lai no jūras puses apskatītos svētku kulmināciju - salūtu. Varbūt liksies smieklīgi, bet brīdī, kad gādīgu roku ietīta pledā sēdēju uz kuģīša Vidusjūrā un skatījos 40 minūtes ilgu uguņošanu, es sapratu, ka ir manas dzīves svētki. Tieši te un tagad. Nē, nevis Maltā, bet mirklī, kad es esmu no sirds laimīga un piepildīta.
Visas atlikušās 5 dienas es pavadīju uz eiforijas viļņa. Ar katru dienu es aizvien vairāk sapratu to, cik daudz iespējas mums dzīvē ir dotas, lai justos laimīgi. Un katrs tāds brīdis ir iemesls to nosvinēt. Vai šīs svinības būtu domās pacelta šampanieša glāze, vai arī ļaušanās kādai baudai. Svarīgākais ir tā apziņa par to, cik īpaši mirkļi mums tiek dāvāti.
Lai arī esmu atgriezusies realitātē, kur nav ne palmu, ne zilās jūras, ne paradīzes sajūtas, katru dienu sev atgādinu, ka dzīvi ir jāsvin. Ja pret to izturēsies nevērīgi un prātā neuzsauks tostu par skaistajiem mirkļiem, tā nelieksies tik skaista, cik patiesībā ir. Priekā!
trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis
Allow us to be Frank...
Jāatzīst, ka neesmu priekšzīmīga meita un pie vecākiem ciemos braucu reti. Un arī tajās retajās reizēs vien uz pavisam neilgu laiciņu. Kādā nedēļas nogalē nolēmu šo situāciju labot un ciemošanās sanāca ne tikai ilgāka, bet arī izvērtās par īstu atgriešanos pagātnē. Es atvēru savas vecās istabas durvis, bet tur viss ir gandrīz tāpat kā gandrīz pusotru gadu atpakaļ, kad tās durvis aizvēru...uz neatgriešanos. Bet ne par to šoreiz būs stāsts. Tas būs par kādu aizmirstu kompaktdisku kaudzīti un vienu īstu pērli tajā.
Mūzikas gaume man ir mainījusies ļoti bieži. Manā disku kaudzītē var atrast kā Britniju Spīrsu, tā arī The Rasmus, Nu Pagadi un Eminem. Jāatzīst, ka šobrīd mani tāda mūzika vairs nesaista un diski ir tikai tik vien kā atmiņas par tīņu gadiem un notikumiem, ar kuriem man šī mūzika saistās. Bet ir arī kāda nemainīga vērtība, par kuru es vēlos pastāstīt.
Ja godīgi, labas mūzikas kaverversijas mūsdienu mūziķu izpildījumā man nepatīk. Tā liekas kā vēlme piesavināties cita mūziķa panākums, no sevis neieguldot tikpat kā neko. Dīvaini, bet neskatoties uz to, manā disku kaudzītē atradās albums ar nosaukumu Allow us to be Frank. Albumā ir Westlife iedziedātas Frenka Sinatras dziesmas. Es nezinu, kas tieši mani šajā albumā piesaista - pati grupa vai fantastiskā Sinatras mūzika, bet šo albumu es varu klausīties stundām ilgi. Un man patīk!
Klausoties šo mūziku, aizveru acis un iedomājos sevi 50to gadu Ņujorkā, tērptu garā, melnā vakarkleitā, dodamies uz kādu Manhetenas nakslokālu, kur, iesēsties greznā dīvānā, ar šampānieša glāzi rokās, un vienkārši baudīt to, cik dzīve ir skaista! Un tad man pienāktu klāt kāds šarmants džentlmenis, paņemtu pie rokas un aizvestu prom Ņujorkas naktī.....
Mūzikas gaume man ir mainījusies ļoti bieži. Manā disku kaudzītē var atrast kā Britniju Spīrsu, tā arī The Rasmus, Nu Pagadi un Eminem. Jāatzīst, ka šobrīd mani tāda mūzika vairs nesaista un diski ir tikai tik vien kā atmiņas par tīņu gadiem un notikumiem, ar kuriem man šī mūzika saistās. Bet ir arī kāda nemainīga vērtība, par kuru es vēlos pastāstīt.
Ja godīgi, labas mūzikas kaverversijas mūsdienu mūziķu izpildījumā man nepatīk. Tā liekas kā vēlme piesavināties cita mūziķa panākums, no sevis neieguldot tikpat kā neko. Dīvaini, bet neskatoties uz to, manā disku kaudzītē atradās albums ar nosaukumu Allow us to be Frank. Albumā ir Westlife iedziedātas Frenka Sinatras dziesmas. Es nezinu, kas tieši mani šajā albumā piesaista - pati grupa vai fantastiskā Sinatras mūzika, bet šo albumu es varu klausīties stundām ilgi. Un man patīk!
svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis
Svētdienas veloprieki Siguldā
Prieku, ko sniedz braukšana ar velosipēdu, sev atklāju tikai pirms diviem gadiem. Pirms tam uz divriteņa nebiju sēdējusi gadus desmit noteikti. Teikšu godīgi - baidījos.
Bērnībā mums ar māsīcu tika uzdāvināti divriteņi - man Škoļniks, viņai Aists. Tolaik nebija populāra braukāšana pa pilsētu, tāpēc mūsu braucamrīki dzīvoja laukos. Tas mums bija ikdienas transports uz ezeru, pēc pasta un pa visām plašajām pļavām. Būdamas pārliecinātas par savām veloprasmēm, viena otru izaicinājām uz nobraucienu, no kura vienmēr bijām baidījušās - stāvais kalns ar akmeņaino lauku ceļu tā vien aicināja nolaisties lejā. Grūti pateikt, kas toreiz samisējās, bet kalna pakājē es nonācu, atrazdamās uz muguras un velosipēds, būdams jau nebraucamā stāvoklī, nošļūca aiz manis. Tajā brīdī bija šoks un pārsteigums, bet, kad vēlāk ieraudzīju savu muguru, uz kuras biju veikusi lielāko nobrauciena daļu, sapratu, ka uz tāda braucamā virsū vairs nekāpšu. Un nekāpu arī.
Atzīšos, ka pārvarēt bailes un par jaunu mācīties braukt nebija viegli. Visu laiku likās, ka tūlīt nokritīšu, tāpēc izbraucieni nesagādāja nekādu prieku. Vajadzēja gadu, lai es justos droši un sāktu baudīt.
Rīgā man velosipēda nav, vienmēr ir bijušas dažādas atrunas un braucamrīka iegāde atlikta no gada uz gadu. Mana veloprieku pilsēta ir Sigulda. Šķiet, ka izbraukāta jau katra ieliņa. Man ir pat savs maršruts, kurā ir iekļauta pieturvieta veikalā un saldējuma ēšana. :)
Šodien atklāju šī gada velosezonu. Pieņēmu izaicinājumu doties izbraucienā ārpus ierastā martšruta - uz Gaujas otru krastu. Un rezultātā šis bija viens no labākajiem izbraucieniem, kāds man ir bijis. Gūtmaņala izskatās pavisam savādāka, kad līdz tai aizminos pati :)
Šodien arī pieņēmu lēmumu - šovasar es iegādāšos divriteni un velopriekiem ļaušos arī Rīgā. Tagad tikai jāatrod to īsto un vienīgo :)
Bērnībā mums ar māsīcu tika uzdāvināti divriteņi - man Škoļniks, viņai Aists. Tolaik nebija populāra braukāšana pa pilsētu, tāpēc mūsu braucamrīki dzīvoja laukos. Tas mums bija ikdienas transports uz ezeru, pēc pasta un pa visām plašajām pļavām. Būdamas pārliecinātas par savām veloprasmēm, viena otru izaicinājām uz nobraucienu, no kura vienmēr bijām baidījušās - stāvais kalns ar akmeņaino lauku ceļu tā vien aicināja nolaisties lejā. Grūti pateikt, kas toreiz samisējās, bet kalna pakājē es nonācu, atrazdamās uz muguras un velosipēds, būdams jau nebraucamā stāvoklī, nošļūca aiz manis. Tajā brīdī bija šoks un pārsteigums, bet, kad vēlāk ieraudzīju savu muguru, uz kuras biju veikusi lielāko nobrauciena daļu, sapratu, ka uz tāda braucamā virsū vairs nekāpšu. Un nekāpu arī.
Atzīšos, ka pārvarēt bailes un par jaunu mācīties braukt nebija viegli. Visu laiku likās, ka tūlīt nokritīšu, tāpēc izbraucieni nesagādāja nekādu prieku. Vajadzēja gadu, lai es justos droši un sāktu baudīt.
Rīgā man velosipēda nav, vienmēr ir bijušas dažādas atrunas un braucamrīka iegāde atlikta no gada uz gadu. Mana veloprieku pilsēta ir Sigulda. Šķiet, ka izbraukāta jau katra ieliņa. Man ir pat savs maršruts, kurā ir iekļauta pieturvieta veikalā un saldējuma ēšana. :)
Šodien atklāju šī gada velosezonu. Pieņēmu izaicinājumu doties izbraucienā ārpus ierastā martšruta - uz Gaujas otru krastu. Un rezultātā šis bija viens no labākajiem izbraucieniem, kāds man ir bijis. Gūtmaņala izskatās pavisam savādāka, kad līdz tai aizminos pati :)
Šodien arī pieņēmu lēmumu - šovasar es iegādāšos divriteni un velopriekiem ļaušos arī Rīgā. Tagad tikai jāatrod to īsto un vienīgo :)
ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis
Sākums
Atceros, pirms kādiem diviem gadiem draudzenei sūdzējos, ka man ir daudz visādu domu, bet nav īsti kur tās izteikt, jo darbu žurnālistikā esmu sen pametusi un atgriezties neplānoju. Toreiz viņa man teica - raksti blogu! Pasmīnēju par šo ideju, jo likās - ko ta' es, es jau neko. Un vispār, kurš lasīs manus garadarbus?
Nu ir pienācis brīdis, kad skaistumkopšanas blogu iedvesmota nolēmu paklausīt draudzenes padomam. Nē, nerakstīšu par skaistumkopšanu - šajā jomā neesmu ne zinātāja, ne eksperimentētāja. Rakstīšu par visu, kas manu ikdienu padara krāšņāku. Ceru, ka kādam varbūt noderēs manas mazās piezīmes un vēl kāda ikdiena kļūs mazliet košāka.
Jāsāk noteikti ar kaut ko pozitīvu, tāpēc šoreiz vienkārši padalīšos ar kādu bildi, kuru esmu ielīmējusi arī savā plānotājā.
Mazi nieciņi, kas uz brīdi spēj pacelt spārnos. Vismaz mani.
Lai arī Tev ir jauka diena! Neaizmirsti pasmaidīt :)
Nu ir pienācis brīdis, kad skaistumkopšanas blogu iedvesmota nolēmu paklausīt draudzenes padomam. Nē, nerakstīšu par skaistumkopšanu - šajā jomā neesmu ne zinātāja, ne eksperimentētāja. Rakstīšu par visu, kas manu ikdienu padara krāšņāku. Ceru, ka kādam varbūt noderēs manas mazās piezīmes un vēl kāda ikdiena kļūs mazliet košāka.
Jāsāk noteikti ar kaut ko pozitīvu, tāpēc šoreiz vienkārši padalīšos ar kādu bildi, kuru esmu ielīmējusi arī savā plānotājā.
Mazi nieciņi, kas uz brīdi spēj pacelt spārnos. Vismaz mani.
Lai arī Tev ir jauka diena! Neaizmirsti pasmaidīt :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)



