sestdiena, 2013. gada 16. marts

Fifty shades of saturday's night

Un es atkal esmu atpakaļ. Jāatzīst, ka esmu silkta blogotāja un man pārsteidzoši bieži gadās par šo blogu aizmirst. Biju apsolījusies, ka šajā nedēļas nogalē noteikti ielikšu visus iecerētos rakstus, bet... ir sestdienas vakars, fotoaparāts joprojām nav pat pieslēgts pie datora un domas galīgi nerasās :)

Apmēram nedēļu atpakaļ draudzene piedāvāja izlasīt viņas rokās nonākušo Greja piecdesmit nokrāsas. Lai gan cenšos nepavilkties uz bestselleriem un spītīgi tos ignorēju (laikam jāatzīst, ka ilgi es noturēties nevaru, un ziņkāres mākta esmu izlasījusi gandrīz visas pēdējo gadu masu psihozi izraisījušās grāmatas), piekritu viņas piedāvājumam. Atnācu mājās, noliku malā iesākto Annu Kareņinu un atvēru šo sieviešu pielūgsmi izpelnījušos šedevru. Izlasīju pirmās divas lapas, nolēmu, ka šī grāmata man atgādina kaut kādu pusaudžu romānu un iesviedu somā, ar domu, ka varbūt palasīšu citreiz. Man somā vienmēr ir grāmatas, kuras lasu vai gribu izlasīt. Tās reizēm glābj garlaicīgu darba dienu. Nedēļu nēsāju grāmatu somā un man neuznāca vēlme to atvērt.
Vakar atnācu uz darbu, piesēdos pie datora, apskatījos uz gaidošo dokumentu kalnu, atvēru pārpildīto e-pastu un sapratu, ka šodien es to visu nevēlos. Tajā brīdī es atcerējos par Greja nokrāsām, kas joprojām stāvēja somā. Uztaisīju tēju, iekārtojos ērtāk un sāku lasīt....
...šobrīd ir sestdienas nakts, es, tikusi vaļā no vīrieša, sēžu gultā un lasu Tumsu piecdesmit nokrāsās. :) Laiku no vakardienas rīta, kad atšķīru grāmatu, līdz šim brīdim, varētu aprakstīt apmēram tā - darbā aizkavējos līdz apkopēja man palūdza aiziet, devos taisnā ceļā uz grāmatnīcu pēc triloģijas otrās daļas, līdz naktij izlasīju pirmo grāmatu, sāku lasīt otro un šobrīd to taisos pabeigt. Kauns atzīties, ka rīt plānoju iegādāties trešo šīs sērijas grāmatu.:)

Viedoklis par Greju, Anastasiju un visām viņu nokrāsām ir neviennozīmīgs. Lasīju pirmo grāmatu un domāju - kāpēc es vispār to daru? Ļoti nepatīk autores nelielais vārdu krājums, manuprāt, neveiksmīgi izvēlētie izteicieni (tiešām despotisks sadists savu sievieti katra vārda galā sauktu par mazo?) un pārcukuroatās pasakas noskaņa. Jā, ar tik bieži lietoto vārdu "mazā" man ir īpašas "attiecības" - katru reizi to izlasot, man galvā parādās Puzikovs ar "Mazā, Dievs Tevi mīl":D  Tikai grāmatas beigās no šīs asociācijas spēju distancēties.
Kopumā - ideja ir laba, izpildījums šausmīgs. Man patīk doma par valdonīgu vīrieti ar neparastām tieksmēm un noslēpumainu pagātni. Bet man nepatīk tas, ka šāds stāsts tiek pasniegts kā pasaka mazām meitenēm. Brīžiem liekas, ka stāstā trūkst tikai kāda vienradža vai varavīksnes. Bet nevaru noliegt, ka grāmata lasās ļoti viegli, tajā ir kaut kas valdzinošs un es gribu zināt beigas. Lai gan aptuveni varu iedomāties, cik cukurainas un skaistas tās varētu būt (a vienradzis būs?), gribu to izlasīt.

Papildinājums -  Esmu pieveikusi arī trešo daļu. Ja atmetu domu "cik var kniebties?" un frāzi "sieva, es tevi bezgalīgi mīlu; vīrs, es tevi arī", bez kuras grāmata noteikti būtu uz pusi plānāka, lasāma ir apmēram trešdaļa, kamēr ir action ap ļauno vajātāju. Un grāmatas pašās beigās vienradži skrien bariem un varavīksnes ir visos kaktos - ļoti nepatika stāsta nobeigums. Arī pati pēdējā nodaļa, kurā pirmā Kristiana un Anastasijas tikšanās aprakstīta no viņa skatu punkta, atstāja ļoti dīvainu iespaidu.

 Kāds ir Tavs viedoklis par Greju un viņa nokrāsām?


piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Spogulīt, spogulīt... jeb kas slēpjas manā vannasistabas plauktiņā

Tā kā, iedvesmojoties no dažādiem skaistuma blogiem, pēdējā laikā pastiprināti pievēršu uzmanību dažādiem skaistuma produktiem, nolēmu pastāstīt par lietām, kas slēpjas manā vannas istabas plauktiņā un katru dienu man palīdz izskatīties labi. Šoreiz par sejas kopšanas līdzekļiem. Dekoratīvo kosmētiku atstāšu citam rakstam :)

Lūk, šādi izskatās mana mazā skaistuma karaliste
Un te, visi produkti pārredzami. Klāt vēl pievienojušies tie, kas plauktiņā neietilpst un tāpēc slēpjas atvilknē.
Tātad, kas man tur slēpjas?
Coslys sejas mazgāšanas putas. Man ir problemātiska āda, tāpēc ar kosmētikas noņemšanu un krēma uzklāšanu vien man nepietiek. Ilgu laiku lietoju Madara Cosmetics sejas putas, bet apnika. Biotēkā ieteica pamēģināt šīs. Ražotājs sola maigi attīrītu, starojošu ādu. Grūti spriest par maigo attīrīšanu un starošanu, bet savas funkcijas pilda. Nomazgā kosmētiku un netīrumus. Un ir dabīgs.
Madara Cosmetics līdzsvarojošais losjons. Absolūtais favorīts, lai arī esmu mēģinājusi citus sejas losjonus, vienmēr atgriežos pie šī. Man patīk atsvaidzinošā un mazliet velkošā sajūta. Manai traki taukainajai ādai tieši laikā.
Himalaya valriekstu skrubis. Es pat nezinu, ko te komentēt. Parasts skrubis, neesmu izvēlīga šajā lietā. Lietoju viņu gan reti.
Madara Cosmetics mitrinošais fluīds. Jau gadus četrus mans absolūtais favorīts. Es nezinu vai tas ir placebo, vai fluīda efekts, bet āda pēc tā burtiski atplaukst. Lietoju to tikai no rīta, lieliski mitrina un uzfrišina.
Madara Cosmetics reģenerējošais nakts krēms. Agrāk lietoju ik vakaru, bet ziemas periodā prasās kaut kas stingrāks, tāpēc šobrīd šis līdzeklis vienkārši atpūšas plauktiņā. Vēl viens no maniem ilggadējiem favorītiem. Esmu pastāvīgā miega badā un šis līdzeklis man palīdz neizskatīties pēc sačākstējuša zābaka.
Nivea Visage barojošais nakts krēms. Uz šādu Drogu tipa kosmētiku skatos ļoti aizspriedumaini, jo parasti visi Loreal, Garnier un tamlīdzīgie ir pilni ar parafīneļļu un citiem draņķiem. Tā kā Nivea vienmēr esmu likusi tajā pašā kategorijā, nekad šai kosmētikai īpašu uzmanību neesmu pievērsusi. Un noteikti arī nebūtu. Bet vīrieša mamma, ziemai nākot, mums no Anglijas atsūtīja divus barojošos Nivea Visage krēmus, jo ziemā tos noteikti vajagot. Skatījos skeptiski, uzreiz ķēros pie sastāva pētīšanas, jo, nesmērēju uz sejas līdzekļus ar parafīneļļu, kas ir biežākais "parasto" krēmu "mitrinošais un barojošais" komponents. Man par lielu pārsteigumu, šajā līdzeklī ir glicerīns. Ādai patīk, lietoju tikai uz nakti.
Bioderma AI sejas krēms. Nesanāca man iedraudzēties ar Biodermu. Internetā izlasīju daudz labas atsauksmes par matējošo līniju un skriešus devos uz aptieku, jo, kā taukainas ādas īpašniecei, man tas ļoti noderētu. Prasīju aptiekārei Biodermas matējošo krēmu, iedeva viņa man šo (un vēl ieteica, ka to var smērēt pa virsu kosmētikai, lai labāk matē). Protams, vēlāk es sapratu, ka šis īsti nav manis meklētais produkts. Sāku lietot un neiepatikās. Tīri sajūtu dēļ. Likās, ka uz sejas vaska kārta uzsmērēta. Nelietoju, bet žēl izmest.
Loreal Sublime Bronze tonējošā želeja. Man patīk iedegums. Bet pati esmu ļoti bāla. Uz solāriju nerīkst iet tik bieži, cik gribētos, tāpēc izmantoju šo. Vienīgais līdzeklis, ar kuru man sanāk vienmērīgs un ne-oranžs "iedegums".
Mavala strukturējošais serums. Esmu jau liela meitene un maziem solīšiem dodos uz 30 pusi. Tā kā grēkoju ar solāriju, miega trūkumu un ūdens (ne)dzeršanu, seja vairs neizskatās tik svaigi kā gribētos. Nu labi, varbūt pārspīlēju ar to svaigumu. Katrā ziņā, apmēram pus gadu atpakaļ atklāju sev pirmo lielo grumbu un nolēmu, ka pienācis laiks lietot kādu līdzekli pret novecošanu. Sākumā iegādājos Dzintara jūras kalogēna serumu. Tas diezgan ātri ielidoja miskastē, jo pēc 2 nedēļu regulāras lietošanas, rezultāts bija 0. Nolēmu, ka pie vainas tas, ka Dzintars ir lētucis un iegādājos šo, nemaz ne tik lēto produktu. Principā, cena ir vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav ielidojis miskastē. Rezultāts un sajūtas tieši tāpat ir 0. Bet varbūt es vienkārši pārāk daudz gribu?
Eveline hialuronskābes sērijas rullītis ādai ap acīm, ar liftinga efektu. Šī līdzekļa iegādes iemeslus uzrakstīju jau iepriekš, tāpēc neizpaudīšos. Aizvakar Drogās ieraudzīju Eveline pretnovecošanas līdzekļu sēriju, kurai tieši ir atlaides, un nolēmu kaut ko pamēģināt. Mana izvēle krita uz šo produktu. Šorīt izmēģināju, uzsmērēju ne tikai ap acīm, bet arī uz savas tik nīstās grumbas. Un notika brīnums! Pēc kādām 10 minūtēm mana grumba pazuda. Skaidrs, ka tas ir vizuāls efekts uz pāris stundām (ap 16.00. grumba bija atpakaļ), bet kopumā man patīk. Vismaz rīta pusē būšu lellīte.
Gemene hialuronskābe. Manā plauktiņā nonāca šodien. Velvet mimosa mani iekārdināja.  Hialuronskābe esot viens no jaunības eliksīriem, tāpēc nevarēju atturēties nepamēģinot. Šovakar notestēšu.
Tējas koka eļļa. Te nav ko plaši komentēt. Smērēju uz pumpām un izsitumiem, kas man gadās samērā bieži.
Merz sejas maska. Darba sakarā sanāk šad un tad tikt pie Merz produktiem. Medikamenti un uztura bagātinātāji viņiem ir labi, nevaru teikt neko sliktu. Bet par sejas maskām nav viedokļa. Ir bijušas vairākas un dažādas, pati nepirktu, ja uzdāvina, tad lietoju. Liekas, ka nekas nemainītos, ja nelietotu.
Lush Herbalism. Te atkal vainīga Velvet mimosa :) Ieraudzīju labo atsauksmi viņas blogā, nākošajā dienā aizgāju un nopirku. Patīk. Forši attīra, izmantoju kā skrubi.
Lush Dark Angels. Līdzīgs Herbalism'am. Sastāvā dubļi un ogles. Seja melna, rokas melnas un vannas istaba arī melna :D Bet man patīk, tāpat kā iepriekšminēto, izmantoju ādas attīrīšanai kā ar skrubi.
Lush Magnaminty maska. Meklēju savu svaigo melleņu masku, nebija. Pārdevējas ieteica šo. Attīrot, nomierinot izsitumus, mazinot apsārtumus un tādā garā. Sastāvā Aduki pupiņas, piparmētra un visādi citādi labumi. Gan patīk, gan nepatīk. Seja pēc lietošanas forša, bet grūti izturēt to piparmētras "saldējošo" efektu.

Nu lūk, esmu jums atklājusi savus skaistuma noslēpumus. Ieteikumi, komentāri? :)


Jauns gads, jauns sākums

Čau, čau!

Kādu laiku biju pieklususi, nebija iedvesmas un roka necēlās kaut ko rakstīt. Likās, ka jāatmet ar roku šim blogam, bet pēdējās dienās sapratu, ka esmu noilgojusies un gribas dalīties ar kādu jaunumos. Un tas nozīmē, ka jāver vaļā novārtā pamesto blogu un jāsāk rakstīt.

Lai manā atgriešanās sveicienā nebūtu tikai viena, vientulīga rindkopa, izmantošu izdevību ieteikt labu filmu. :) Hičkoks jeb Hitchcock - viena no labākajām pēdējā laikā redzētajām filmām. Nokaunējusies atzīšos, ka Hičkoka daiļrade man ir sveša, zināju viņu tik vien kā kino leģendu, bet stāsts aizrāva mani no pirmajām minūtēm. Lai arī filmas pamatā ir stāsts par to, kā tika filmēta slavenā Psycho (jā, jā, es tagad zinu, ka tā ir slavena un šobrīd to skatos), galvenais filmā ir lieliskais režisora un viņa sievas Almas attiecību atainojums. Bez lieka cukura un izskaistināšanas, ar visām grūtībām, šaubām, aizvainojumiem un galu galā - mīlestību un rūpēm. Noskatījos filmu un nodomāju: ceru, ka es arī vecumdienās būšu tik forša sieviete savam vīrietim :) Tiešām iesaku!


trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Made in China*

*jeb kāpēc nepirkt lētus ķīniešu nieciņus par pāris dolāriem.

Čau, čau!

Pēdējo 2 mēnešu laikā esmu aizrāvusies ar iepirkšanos Ebay. Man par nelaimi, pierasto normālo lietu - sejas krēmi, datorspēles (jā, jā, es tādas mēdzu spēlēt), grāmatas - vietā tagad ir lētie ķīniešu sūdiņi. Nekautrējos no šī vārda, jo tieši tas vislabāk raksturo to, ko saņemu paciņās. Sevi attaisnojot, atļaušos mazliet vainot meitenes no kāda foruma, kuras regulāri iemet kādas kārdinošas lietas bildi un, paskatoties uz cenu, rodas kārdinājums nopirkt, jo galvā atkal ir doma "Ja nu šoreiz par tik lētu cenu izdodas iegādāties īstu pērli". Par to, vai šo pērli ir izdevies atrast, šoreiz tad arī izstāstīšu.
Mans pirmais lētais pirkums bija žakete. Tā gan nebija no Ķīnas, sūtītājs bija no Anglijas. Toties žaketes cena bija ļoti jauka - apmēram 14 mārciņas. Krāsa man ļoti patīk. Varētu pat teikt, ka ideāls pirkums, ja vien, uzvelkot, nebūtu sajūta, ka mugurā ir vaskadrāna. Ciets un nepakļāvīgs materiāls, odere visu laiku pa ķermeni slidinās un kopumā ļoti stīva sajūta. Neskatoties uz to, dienā, kad šo žaketi uzvilku, saņēmu daudz komplimentus, ka labi izskatos. Bija vērts paciest neērtās sajūtas :D
Nākošais pirkums bija milzu vilšanās. Gaidīju koraļļu rozā romantisku topiņu, kuru varētu nēsāt kopā ar svārkiem vai biksēm ar augsto jostasvietu. Bildēs izskatījās ļoti eleganti, tāpēc  joprojām galvā bija doma "Ja nu šoreiz tiešām ir lēti un forši". Lūk, ko es ieraudzīju, atverot paciņu

Bezformīga, sintētiska lupata dīvaini rozā krāsā. Vienā vārdā sakot - šausmas!
Tad sekoja vēl divi pirkumi. Mana vājība ir bantes un tas šoreiz mani "paņēma". 
Uz biksēm es neliku lielas cerības, lai gan youtubē bija video ar labām atsauksmēm. Piegriezne ir dīvaina un neatbilst standarta izmēram. Stakle lien tur, kur nevajag, bet staras stāv ļoti dīvaini. Vīles un šuvuma kvalitāti komentēt pat nav jēgas. Cena - apmēram 6$. 
Auskari bildē pat neizskatās tik nejauki kā dzīvē. Gaidīju bantīšveida auskarus ar melniem spīdumiņiem/"kristāliņiem", saņēmu parastu, melnu bleķi, bez neviena spīdumiņa. No tāluma izskatās pieņemami, bet tuvumā labāk pat nevajag skatīties. Cena - apmēram 2$. Un nav pat tās vērti.
Reāli esmu apmierināta tikai ar šo karekli
Cena bija ap pusotru dolāru, plastmasīgs bez gala, bet klubiņā, pie maniem gaišajiem mežģīņu svārkiem, izskatās tīri tā neko.
Secinājums - nepērciet lētučus. Brīnumi nenotiek un par pāris dolāriem neko labu dabūt nevar.

pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Tom Kha zupa manā gaumē

Hei, hei!

Solīju, ka pastāstīšu par saviem Londonas guvumiem, bet dažādu apstākļu dēļ tie ir vēl ceļā. Lai nebūtu blogā kapa klusums, padalīšos ar savas mīļākās zupas recepti :)
Man nepatīk sarežģīti ēdieni, tāpēc arī šī recepte ir vienkāršota un pieskaņota manu garšas kārpiņu gaumei. Internetā ir daudz dažādas Tom Kha zupas receptes, kamēr nonācu pie tās, kas garšo man, vismaz 4 reizes zupu ēdot, raucu degunu un domāju - nav vērts! Mana recepte ir cilvēkiem, kas nav asu ēdienu cienītāji.
Nepieciešams:
  • 1 bundžiņa kokosriekstu piena
  • 1 paciņa Santa Maria Tom Kha garšvielas
  • ingvera pulveris (var arī svaigu ingveru)
  • vistas gaļa (man labāk patīk fileja, šoreiz gan izmantoju stilbiņus)
  • šampinjoni
  • garneles
  • tomāti

Uzvāra apmēram 1 l ūdens, var arī mazāk, iemet ūdenī pāris lauru lapas un vistu. Vāra līdz pus-gatavībai. Pa to laiku sagriež šampinjonus. Izvārīto vistu izņem no buljona, attīra no kauliem un liek atpakaļ katlā (ja izmanto fileju, šī daļa izpaliek), izņem arī lauru lapas. Pievieno koksriekstu pienu un kārtīgi samaisa. Gaļas un koksriekstu piena buljonam pieber Tom Kha garšvielu - ja patīk asāki ēdieni, tad visu paciņu, es beru apmēram pusi. Tāpat pievieno naža galu ingvera. Tad kārta šampinjoniem.
Vāra līdz gatavībai. Pašās beigās pievieno garneles un palielos gabalos sagrieztu tomātu. Sagaida, kad uzmet burbuli, un ņem nost no uguns.
Ideāli, ja pirms pasniegšanas zupu var pārkaisīt ar zaļumiem, bet es, protams, tos aizmirsu nopirkt.
Labu apetīti! Ēdu jau trešo porciju :)

otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

Kā man gāja Londonā

Čau, čau!
Beidzot esmu atpūtusies no atvaļinājuma, pamazām pieslēdzos savai ikdienas rutīnai un varu arī kaut ko pastāstīt, nevis tikai sērīgi pašņukstēt par to, ka negribu darbu un gribu atpakaļ :)
Par savām Londonas gaitām stāstīšu divos piegājienos. Vienā vienkārši pastāstīšu par pilsētas piedāvātajām iespējām un izmaksām, otrajā padalīšos ar saviem šopingtūres guvumiem un noskatītajām stila lietām.
Viss sākās 27. septembrī, kad iesēdos Ryanair (no sirds neiesaku izvēlēties šo aviokompāniju - pretīga attieksme, naudu kāš kā vien var, un ar bagāžu vienas vienīgas galvassāpes) lidmašīnā un devos pretī savam rudens piedzīvojumam. Londonas muzeji un ekskursijas tika izbaudīti jau iepriekšējā ciemošanās reizē, šoreiz mērķis bija vienkārši dzīvoties un izbaudīt pilsētu.
Mazliet par izmaksām. Naudas vajag padaudz. Mēs bijām divi un līdzi mums bija apmēram 450 mārciņas. Lai apmierinātu visas vajadzības un vēlmes, nedēļai ar to nepietiek. Pirmie tēriņi bija transports - autobuss no lidostas līdz pilsētas centram un atpakaļ ap 15 mārciņām par cilvēku. Viens brauciens pilsētas autobusā ap 5 mārciņām. Oyster karte (kaut kas līdzīgs mūsu e-taloniem) uz nedēļu pirmajā un otrajā zonā - ap 30 mārciņām uz cilvēku. Labā ziņa, ka ar Oyster var braukt gan metro, gan pilsētas autobusos. Un autobusā tā der visām zonām, ne tikai 1. un 2. Jā, Londona ir sadalīta zonās - jo lielāks cipars, jo tālāk no centra. Transportam iesaku iegādāties šo Oyster karti, jo maksāt par katru braucienu (ja ieplānots braukāt vismaz reizi, divas dienā) apmēram 5 mārciņas nav prāta darbs.
Dzīvošanas izmaksas atkarīgas no vietas, kur dzīvo. Man ir paveicies un ir iespēja dzīvot pašā Londonas centrā par baltu velti. Tas gan automātiski nozīmē dārgāku ēšanu, jo lētākie pārtikas veikali ir ārpus pilsētas centra. Viena iepirkšanās reize normālām vakariņām ir ap 15 - 20 mārciņām. Arī sabiedriskajās ēstuvēs cenas ir augstākas. Piemēram, Piccadilly Circus kafejnīcā Cinnabon divas bulciņas un krūze kafijas maksā 7 mārciņas. Jāatzīst, ka tās bija garšīgākās bulciņas, kādas jebkad esmu ēdusi :D
Šoreiz muzejus neapmeklējām - tie apskatīti jau iepriekšējā Londonas reizē (protams, ne visi, bet interesantākie noteikti). Vidējā cena muzejos 15-20 mārciņas par cilvēku. Vaska figūru muzejs ir dārgāks.
Labi, par cenām pietiks :) Par to, ko Londonā ir vērts redzēt. Izskatīsies muļķīgi, ja es teikšu, ka tur viss ir forši, ja? :D Bet tā tiešām ir. Skaista pilsēta un ārkārtīgi patīkami cilvēki. Man patīk angļu miers un bezrūpība. Must see vietas noteikti ir Westminster rajons ar Big Benu, parlamentu, Vestminsteres Abatiju un turpat netālu esošo St. James parku. No visām šīm vietām vismīļākā man ir tieši parks - tur dzīvojas manas draudzenes vāveres :)
Turpat netālu no Westminster ir London Eye (panorāmas rats), London Sea life (akvāriju pasaule ar haizivīm un rajām) un dažādi kuģīši izbraucienam pa Temzu. Jāsēžas tik metro (Jubilee line līdz Waterloo) un esi klāt :) Vakarā noteikti jādodas uz Piccadilly Circus rajonu - spožas gaismas, muzeji, kafejnīcas, veikali un vienkārši milzīgs tusiņš uz ielas ( metro Bakerloo vai Piccadilly line pietura Piccadilly Circus). Londonas apskate noteikti nebūs pilnīga, ja netiks apskatīts Tauers un Tauera tilts. Vislabāk šos objektus apskatīt, no Londonas tilta (metro Jubilee vai Northern line pietura London Bridge) gājienā gar Temzu, aizjot līdz Tauera tiltam un pārejot pāri līdz Taueram. Starp citu, Tauerā bija ieslodzīta Marta Stjuarte.
Ja prātā šopings, tad jādodas uz Oxfordstreet ( metro Bakerloo vai Central line pietura Oxford Circus) vai uz Covent Garden rajoniņu (metro Piccadilly line pieturā Covent Garden). Tur ir viss, sākot no Primark un H&M, beidzot ar Chanel un Louis Vuitton. Jāatzīst, ka šoreiz šopings bija viens no mana brauciena galvenajiem mērķiem un atradumu ir daudz. Bet ar tiem es padalīšos kādā no nākošajiem ierakstiem, jo daļa pirkumu ir vēl tikai ceļā pie manis :)
Laisku dienu labā laikā iesaku pavadīt Hydepark (metro Piccadilly line līdz pieturai Hyde Park Corner), tur var iznomāt velosipēdus un izbrauktāt gan pašu parku, gan tā apkārtni. Pēc Hydepark apmeklējuma noteikti jādodas pēc kādas brīnumgardas kūkas uz Harrods ( metro Piccadilly line pieturā Knightsbridge). Protams, tur ir ne tikai kūkas, bet arī Tiffany's rotas, Prada somiņas, Jimmy Choo kurpes un daudz citas brīnumskaistas lietas par tikpat brīnumainām cenām :)
Kopumā Londonā ir ļoti daudz ko redzēt un darīt. Es noteikti aizmirsu uzrakstīt kādu pusi no visa, ko gribēju un varēju :D Katrā ziņā - uz Londonu jāazibrauc pašiem un tad jau redzēs, kas no tā visa patiks :)



trešdiena, 2012. gada 26. septembris

Rudens kā rudens

Sveicieni pēc ilgas neredzēšanās! :)
Sanācis man kādu laiku paklusēt, jo rudens vienmēr nozīmē pārmaiņas, bet tā kā neesmu pārmaiņu cilvēks - tādā laikā gribās paklusēt un noslēpties. Šodien sapratu, ka slēpties pietiek un jāpieņem visu, ko dzīve dod!
Ko dzīve dod šobrīd? Sēžu pie milzīga čemodāna un kravāju mantas. Šodien, plkst. 19.30. man oficiāli sākās atvaļinājums un es no rudens skumjām mukšu uz Angliju. London, here I come! :) :)
Plānos ir palūkoties, kādi zvēriņi mitinās Londonas Zoo, uz mirkli sajusties karaliski, apmeklējot Winsdor castle, kārtīgi izķemmēt Oxfordstreet veikalus, doties naksnīgā pastaigā pa Piccadilly Circus un izbaudīt modernās Londonas sajūtas, St. James parkā cienāt vāveres ar riekstiem, iznomāt velosipēdu un izbraukāt pilsētas centru un Hydeparku, ķert asas izjūtas Thorpe park trakajās atrakcijās un vēl, un vēl un vēl.... Atgriezīšos un noteikti padalīšos ar iespaidiem un bildēm. Londona ir viena no manām mīļakajām vietām šajā pasaulē!
Kādi vēl ir plāni šim rudenim? Pagaidām šo un to paturēšu noslēpumā, bet varu jau atklāt, ka esmu pieteikusies jauniem kulinārijas semināriem, tāpēc noteikti varēšu dalīties ar dažādām interesantām receptēm aukstajiem rudens vakariem.
Ceru, ka mazliet esmu ieintriģējusi - esmu atpakaļ pilna iedvesmas un entuziasma! Uz tikšanos pēc nedēļas :)