Kad uznāk iedvesma

Atzīšos, ka ar kulināriju esmu uz "Jūs". Gatavot man ne pārāk patīk, turklāt manas kulinārās izpausmes ir visai ierobežotas, jo mājās man ir izvēlīgs ēdājs. Ēd tikai klasiskos ēdienus - kartupeļus, kotletes, karbonādes utt. Mani kulinārās fantāzijas lidojumi parasti tiek apturēti, jo jocīgus ēdienus (biezzupas, sautējumus, lazanju) mans ēdājs neatzīst. Tāpēc pie plīts stāvu nelabprāt - nepatīk man gatavot to, ko pati neēdu. Bet ir lietas, kas jādara, neskatoties uz visu nepatiku.
Man patīk eksperimentēt ar uzkodām un desertiem. Esmu izmēģinājusi dažādas kūku un cepumu receptes, taisu dažādus salātus. Bet tam visam vajag iedvesmu, kura mani vakar apciemoja. Sēdēju darbā un man iedegās doma, ka šovakar parastās vakariņas vajag padarīt mazliet neparastas. Somā jau stāvēja kēksiņu recepte no raidījuma Lapsa virtuvē. Diemžēl, zvaigznes man nebija labvēlīgas un es neatradu kēksiņiem nepieciešamās ogas. Tā nu nācās raisīt fantāziju un izdomāt citus gardumus.

Uzkoda - pildīti šampinjoni. Ātri un ļoti garšīgi. Galvenais ir saudzīgi izņemt sēņu kātiņus, lai nesabojātu cepurīti. Šampinjonus pildīju ar kausēto Dzintara sieru un Cambozola Blue. Cepu cepeškrāsnī kādas 15 minūtes. Iznāca ļoti garšīgi (diemžēl, gatavo sēņu bildes man nav, jo uzkoda pazuda vēl pirms paspēju nobildēt :) ). Nākošreiz Dzintara vietā noteikti izmēģināšu Filadelfia vai Feta sieru.

Deserts - rabarberu kūka. Esmu slinka saimniece, tāpēc mīklu taisīju no Hercoga maisījuma. To var izmantot dažādām kūkām un tortēm. Iejaukto mīklu ielēju cepamformā, virspusi bagātīgi pārbēru ar rabarberiem un tam visam pa virsu uzlēju skābā krējuma-cukura-kanēļa mērci. Bez tās kūka būtu nebaudāma, jo rabarberi izcepoties kļūst ļoti sausi. Iznāca pasakaini gardi un pat es - kūku neēdāja - esmu notiesājusi jau divus gabaliņus. :)
Vēl šodien ir baigais prieks par padarīto un rodas aizvien vairāk idejas par to, ko varētu gatavot. Ar interesantāko es noteikti padalīšos.

Vasaras svētki

Šoreiz būšu pavisam vienkārša un nedalīšos ne ar kādām eksistenciālām pārdomām :) Gribu tikai pastāstīt to, cik man ir labi!
Jāatzīst, ka neesmu ģimenes pasēdēšanu fans un parasti tādus pasākumus uzskatu par diezgan garlaicīgiem. Tāpēc, saņemot mammas uzaicinājumu uz Vasaras svētku grilla ballīti, neizjutu lielu sajūsmu. Un tagad es droši varu teikt, ka  kārtējo reizi nenovērtēju to, kas man ir dots. Pareizāk sakot, balstījos uz savu iepriekšējo pieredzi, kad to nespēju novērtēt un automātiski norakstīju visu pasākumu. Bet kļūdījos! Laikam atklāsme par dzīves svinēšanu man uz daudzām lietām lika paskatīties savādāk, jo šodien man likās, ka es pirmo reizi esmu kopā ar savējiem - tik viegli, forši un patīkami!

Pirmo reizi šogad izvilku zvilni un ļāvos laiskoties dārzā. Saulīte šodien neskopojās ar saviem stariem.

Mamma bija parūpējusies par to, lai galds būtu pilns ar gardumiem katrai gaumei. Starp citu, šodien es pirmo reizi mūžā ēdu olīvi, kas man likās garšīga :) Tagad zinu, ka no olīvēm ar mandeli pildījumā nekad neatteikšos.

Neiztika arī bez laimīšu meklēšanas. Savējo neatradu, tāpēc vāzē man šobrīd stāv smaržīgs ceriņa zars, tajā noteikti slēpjas mana laimīte, kuru es atradīšu, kad atgūšos no vieglā vīna reibuma.
Vasara sagaidīta godam! Cerams, ka arī uz to attiecas ticējums - kā sagaidīsi, tā pavadīsi :)

Mazliet iedvesmas, mazliet ziņkārības

Šovakar, ejot cauri savām pierastajām mājas lapām, iedomājos pastāstīt par savām mazajām, sievišķīgajām vājībām globālajā tīmeklī. Te es varu gan smelties iedvesmu attiecībā uz modi un kosmētiku, gan patecināt siekalu par skaistām lietām un cilvēkiem, gan apmierināt savu cilvēcīgo ziņķāri un pa atslēgas caurumu ielūrēt kā dzīvo citi.
Šobrīd man absolūtā topā ir norvēģu meitenes Karolīnas blogs http://fotballfrue.no/ . Nekādas dzīves gudrības tur nav vērts meklēt (jā, jā, es šo blogu arī lasu - ar vārdnīcas palīdzību), bet acis papriecēt noteikti izdodas. Skaista sieviete ar lielisku gaumi, fantastisku māju un ideālu dzīvi. Kā Bārbija no bērnības.
Otrs mans mīļākais blogs ir http://werun.se/isabelles/ . Līdzīgi kā ar iepriekšminēto dāmu - glīta meitene, skaists interjers un laba gaume. Liels pluss - lapu var lasīt arī angļu valodā.
Manā topā ir arī pašmāju dāmas http://velvetmimosa.blogspot.com/ lapa. Pateicoties viņai, esmu atklājusi sev jaunu veidu kā krāsoties un ievērojami papildinājusi savu kosmētikas maku. Ak jā, un tieši viņa man atklāja nagu lakošanas burvību. :)
Kad uznāk kāre iejusties stilista ādā vai arī vienkārši virtuāli padarboties ar skaitām lietām, apmeklēju http://www.polyvore.com/ . Vieta, kur veidot savus dažādos tēlus un iedvesmoties no citu izveidotajiem. Liels pluss - lielākajai daļai lietu norādītas arī saites, kur tās var iegādāties. Mīnuss - nekad neko vēl iegādājusies neesmu, jo teikšu godīgi, tas ir dārgi. Pārsvarā te figurē brendīgas lietas, tāpēc man lapa ir tīri virtuāliem priekiem.
Nesen atklāju http://weheartit.com . Virtuāli veidoju savus bilžu albumus no skaistajām bildēm, kuras lapā atrodamas. Pagaidām vēl neesmu līdz galam šo lapu izpētījusi, tāpēc plašākas atsauksmes nevaru dot. :)

Un kuras ir Tavas mīļākas lapas, kur ļauties sievišķīgajām vājībām?

Puķes, puķītes

Jau otro pavasari man topā ir ziedu raksti. Kad ārā sāk spīdēt saule un daba atplaukst, gribās plaukt līdzi. Un viens no maniem atplaukšanas veidiem ir krāsains un puķains apģērbs. Jāatzīst, ka iesākumā baidījos izskatīties omīgi, jo lieli puķu raksti jau kopš bērnības man saistās ar vecmammas krāsainajiem lakatiem. Man prieks, ka es tomēr ļāvos puķu vilinājumam un ielaidu tās savā garderobē. Patīk un ļoti piestāv. Liekas, ka vienā mirklī pārtopu par maigu, romantisku meiteni :)
Šī nedēļa man bijusi īpaši puķaina. Manā īpašumā nonākuši trīs burvīgi apģērbi, kurus es būtu gatava vilkt kaut tūlīt. Un visus reizē :)

Dzeltenraibo krekliņu nejauši pamanīju Zarā, kad biju tur iegriezusies tikai ar nolūku nopirkt vīrietim kreklu. Rezultātā pie prieciņa tiku arī es, par 9.95 ls. Kleitiņu pirms nedēļas pasūtīju no boohoo.com (paldies Silvai par izpalīdzēšanu :)), tikai 12 mārciņas. Bet fifīgā jaciņa manā īpašumā nonāca pēc tam, kad Silvai tā izrādījās par lielu. Atpirku par 3 ls. Tās rožu podziņas ir brīnišķīgas! :)
Tagad jāsagaida siltāku laiku, kad uzvilkšu kādu no saviem puķu apģērbiem, uzsēdīšos uz sava puķainā velosipēda un traukšos pretī pavasarim. Tikai pie velosipēda groziņa vēl vajag piespraust puķi :))

Svinēt dzīvi!

Kad ceļojuma putekļi notraukti un dzīve atgriezusies ierastajā ritmā, var ērti iekārtoties dīvānā ar kūpošas tējas krūzi un uzrakstīt par iespaidiem. Šoreiz ne tik daudz par vizuālajiem, bet par tiem, kas rodas kaut kur dziļi iekšā.
Jāatzīst, ka šoreiz ne tik svarīgs bija ceļojuma galamērķis, kā vienkārši izraušanās no rutīnas. Un tā, agrā 29. aprīļa rītā es sēdos lidmašīnā, kura mani aizveda uz Frankfurti, lai no turienes es nokļūtu Maltā. Kauns atzīties, ka par šo valsti es zināju tik vien kā to, ka viņi aktīvi piedalās Eirovīzijā. Tāpēc nojautu, ka mani gaida daudz pārsteigumi.
Maltā ielidojām naktī. Bija jau ap 23.00. Tur naktis ir biezas, tumšas un necaurredzamas. Braucot uz viesnīcu, neieraudzīju neko tādu, kas man ļautu nojaust, kur es esmu un kā te izskatās. Vienīgais, ko pamanīju - te ir palmas. Un tas automātiski nozīmē, ka man te noteikti patiks :)
Pirmdienas rīts iesākās ar lēcienu no gultas un skrējienu uz balkona, lai beidzot dienas gaismā palūkotos, kur esmu nonākusi. Sajūtas - fantastikas! Tā tiešām bija paradīze. Vidusjūra turpat 50 metrus no viesnīcas, zilas debesis un saule. Un tieši šajā rītā grupas vadītāja mūs aicināja svinēt dzīvi. Es ilgi klausījos viņas runā par to, kā sevi jāatbrīvo un vienkārši jāļaujas, un man visu laiku prātā bija viena doma. Es mēģināju izprast, kas ir dzīves svinēšana.
Neiedziļināšos visās savās Maltas gaitās, kas neapšaubāmi bija katras minūtes un katra spertā soļa vērtas, bet pastāstīšu par atklāsmēm, kuras ceļojuma laikā guvu.
Dzīves svinēšanas doma mani vajāja tieši divas dienas. Jā, viss bija skaisti, viss bija interesanti, smaidi un prieki, bet tā svinību sajūta nedevās rokās. 1. maija vakarā grupas vadītāja mums noorganizēja fantastisku pasākumu, kas pat nebija iekļauts ceļojuma programmā - naksnīgo braucienu ar kuģīti, lai no jūras puses apskatītos svētku kulmināciju - salūtu. Varbūt liksies smieklīgi, bet brīdī, kad gādīgu roku ietīta pledā sēdēju uz kuģīša Vidusjūrā un skatījos 40 minūtes ilgu uguņošanu, es sapratu, ka ir manas dzīves svētki. Tieši te un tagad. Nē, nevis Maltā, bet mirklī, kad es esmu no sirds laimīga un piepildīta.
Visas atlikušās 5 dienas es pavadīju uz eiforijas viļņa. Ar katru dienu es aizvien vairāk sapratu to, cik daudz iespējas mums dzīvē ir dotas, lai justos laimīgi. Un katrs tāds brīdis ir iemesls to nosvinēt. Vai šīs svinības būtu domās pacelta šampanieša glāze, vai arī ļaušanās kādai baudai. Svarīgākais ir tā apziņa par to, cik īpaši mirkļi mums tiek dāvāti.

Bildē ir viens no maniem īpašajiem mirkļiem. Gozo salas mazā paradīze. Tas, starp citu, ir pilsētā, jo bildēju šo skatu, stāvot uz ielas. Un bija tik sasodīti pasakaina sajūta nokāpt pa trepēm lejā, uzvilkt peldkostīmu un ļauties debeszilā ūdens burvībai. Tā viennozīmīgi bija viena no manām skaistākajām dienām pēdējo gadu laikā.
Lai arī esmu atgriezusies realitātē, kur nav ne palmu, ne zilās jūras, ne paradīzes sajūtas, katru dienu sev atgādinu, ka dzīvi ir jāsvin. Ja pret to izturēsies nevērīgi un prātā neuzsauks tostu par skaistajiem mirkļiem, tā nelieksies tik skaista, cik patiesībā ir. Priekā!