trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Made in China*

*jeb kāpēc nepirkt lētus ķīniešu nieciņus par pāris dolāriem.

Čau, čau!

Pēdējo 2 mēnešu laikā esmu aizrāvusies ar iepirkšanos Ebay. Man par nelaimi, pierasto normālo lietu - sejas krēmi, datorspēles (jā, jā, es tādas mēdzu spēlēt), grāmatas - vietā tagad ir lētie ķīniešu sūdiņi. Nekautrējos no šī vārda, jo tieši tas vislabāk raksturo to, ko saņemu paciņās. Sevi attaisnojot, atļaušos mazliet vainot meitenes no kāda foruma, kuras regulāri iemet kādas kārdinošas lietas bildi un, paskatoties uz cenu, rodas kārdinājums nopirkt, jo galvā atkal ir doma "Ja nu šoreiz par tik lētu cenu izdodas iegādāties īstu pērli". Par to, vai šo pērli ir izdevies atrast, šoreiz tad arī izstāstīšu.
Mans pirmais lētais pirkums bija žakete. Tā gan nebija no Ķīnas, sūtītājs bija no Anglijas. Toties žaketes cena bija ļoti jauka - apmēram 14 mārciņas. Krāsa man ļoti patīk. Varētu pat teikt, ka ideāls pirkums, ja vien, uzvelkot, nebūtu sajūta, ka mugurā ir vaskadrāna. Ciets un nepakļāvīgs materiāls, odere visu laiku pa ķermeni slidinās un kopumā ļoti stīva sajūta. Neskatoties uz to, dienā, kad šo žaketi uzvilku, saņēmu daudz komplimentus, ka labi izskatos. Bija vērts paciest neērtās sajūtas :D
Nākošais pirkums bija milzu vilšanās. Gaidīju koraļļu rozā romantisku topiņu, kuru varētu nēsāt kopā ar svārkiem vai biksēm ar augsto jostasvietu. Bildēs izskatījās ļoti eleganti, tāpēc  joprojām galvā bija doma "Ja nu šoreiz tiešām ir lēti un forši". Lūk, ko es ieraudzīju, atverot paciņu

Bezformīga, sintētiska lupata dīvaini rozā krāsā. Vienā vārdā sakot - šausmas!
Tad sekoja vēl divi pirkumi. Mana vājība ir bantes un tas šoreiz mani "paņēma". 
Uz biksēm es neliku lielas cerības, lai gan youtubē bija video ar labām atsauksmēm. Piegriezne ir dīvaina un neatbilst standarta izmēram. Stakle lien tur, kur nevajag, bet staras stāv ļoti dīvaini. Vīles un šuvuma kvalitāti komentēt pat nav jēgas. Cena - apmēram 6$. 
Auskari bildē pat neizskatās tik nejauki kā dzīvē. Gaidīju bantīšveida auskarus ar melniem spīdumiņiem/"kristāliņiem", saņēmu parastu, melnu bleķi, bez neviena spīdumiņa. No tāluma izskatās pieņemami, bet tuvumā labāk pat nevajag skatīties. Cena - apmēram 2$. Un nav pat tās vērti.
Reāli esmu apmierināta tikai ar šo karekli
Cena bija ap pusotru dolāru, plastmasīgs bez gala, bet klubiņā, pie maniem gaišajiem mežģīņu svārkiem, izskatās tīri tā neko.
Secinājums - nepērciet lētučus. Brīnumi nenotiek un par pāris dolāriem neko labu dabūt nevar.

pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Tom Kha zupa manā gaumē

Hei, hei!

Solīju, ka pastāstīšu par saviem Londonas guvumiem, bet dažādu apstākļu dēļ tie ir vēl ceļā. Lai nebūtu blogā kapa klusums, padalīšos ar savas mīļākās zupas recepti :)
Man nepatīk sarežģīti ēdieni, tāpēc arī šī recepte ir vienkāršota un pieskaņota manu garšas kārpiņu gaumei. Internetā ir daudz dažādas Tom Kha zupas receptes, kamēr nonācu pie tās, kas garšo man, vismaz 4 reizes zupu ēdot, raucu degunu un domāju - nav vērts! Mana recepte ir cilvēkiem, kas nav asu ēdienu cienītāji.
Nepieciešams:
  • 1 bundžiņa kokosriekstu piena
  • 1 paciņa Santa Maria Tom Kha garšvielas
  • ingvera pulveris (var arī svaigu ingveru)
  • vistas gaļa (man labāk patīk fileja, šoreiz gan izmantoju stilbiņus)
  • šampinjoni
  • garneles
  • tomāti

Uzvāra apmēram 1 l ūdens, var arī mazāk, iemet ūdenī pāris lauru lapas un vistu. Vāra līdz pus-gatavībai. Pa to laiku sagriež šampinjonus. Izvārīto vistu izņem no buljona, attīra no kauliem un liek atpakaļ katlā (ja izmanto fileju, šī daļa izpaliek), izņem arī lauru lapas. Pievieno koksriekstu pienu un kārtīgi samaisa. Gaļas un koksriekstu piena buljonam pieber Tom Kha garšvielu - ja patīk asāki ēdieni, tad visu paciņu, es beru apmēram pusi. Tāpat pievieno naža galu ingvera. Tad kārta šampinjoniem.
Vāra līdz gatavībai. Pašās beigās pievieno garneles un palielos gabalos sagrieztu tomātu. Sagaida, kad uzmet burbuli, un ņem nost no uguns.
Ideāli, ja pirms pasniegšanas zupu var pārkaisīt ar zaļumiem, bet es, protams, tos aizmirsu nopirkt.
Labu apetīti! Ēdu jau trešo porciju :)

otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

Kā man gāja Londonā

Čau, čau!
Beidzot esmu atpūtusies no atvaļinājuma, pamazām pieslēdzos savai ikdienas rutīnai un varu arī kaut ko pastāstīt, nevis tikai sērīgi pašņukstēt par to, ka negribu darbu un gribu atpakaļ :)
Par savām Londonas gaitām stāstīšu divos piegājienos. Vienā vienkārši pastāstīšu par pilsētas piedāvātajām iespējām un izmaksām, otrajā padalīšos ar saviem šopingtūres guvumiem un noskatītajām stila lietām.
Viss sākās 27. septembrī, kad iesēdos Ryanair (no sirds neiesaku izvēlēties šo aviokompāniju - pretīga attieksme, naudu kāš kā vien var, un ar bagāžu vienas vienīgas galvassāpes) lidmašīnā un devos pretī savam rudens piedzīvojumam. Londonas muzeji un ekskursijas tika izbaudīti jau iepriekšējā ciemošanās reizē, šoreiz mērķis bija vienkārši dzīvoties un izbaudīt pilsētu.
Mazliet par izmaksām. Naudas vajag padaudz. Mēs bijām divi un līdzi mums bija apmēram 450 mārciņas. Lai apmierinātu visas vajadzības un vēlmes, nedēļai ar to nepietiek. Pirmie tēriņi bija transports - autobuss no lidostas līdz pilsētas centram un atpakaļ ap 15 mārciņām par cilvēku. Viens brauciens pilsētas autobusā ap 5 mārciņām. Oyster karte (kaut kas līdzīgs mūsu e-taloniem) uz nedēļu pirmajā un otrajā zonā - ap 30 mārciņām uz cilvēku. Labā ziņa, ka ar Oyster var braukt gan metro, gan pilsētas autobusos. Un autobusā tā der visām zonām, ne tikai 1. un 2. Jā, Londona ir sadalīta zonās - jo lielāks cipars, jo tālāk no centra. Transportam iesaku iegādāties šo Oyster karti, jo maksāt par katru braucienu (ja ieplānots braukāt vismaz reizi, divas dienā) apmēram 5 mārciņas nav prāta darbs.
Dzīvošanas izmaksas atkarīgas no vietas, kur dzīvo. Man ir paveicies un ir iespēja dzīvot pašā Londonas centrā par baltu velti. Tas gan automātiski nozīmē dārgāku ēšanu, jo lētākie pārtikas veikali ir ārpus pilsētas centra. Viena iepirkšanās reize normālām vakariņām ir ap 15 - 20 mārciņām. Arī sabiedriskajās ēstuvēs cenas ir augstākas. Piemēram, Piccadilly Circus kafejnīcā Cinnabon divas bulciņas un krūze kafijas maksā 7 mārciņas. Jāatzīst, ka tās bija garšīgākās bulciņas, kādas jebkad esmu ēdusi :D
Šoreiz muzejus neapmeklējām - tie apskatīti jau iepriekšējā Londonas reizē (protams, ne visi, bet interesantākie noteikti). Vidējā cena muzejos 15-20 mārciņas par cilvēku. Vaska figūru muzejs ir dārgāks.
Labi, par cenām pietiks :) Par to, ko Londonā ir vērts redzēt. Izskatīsies muļķīgi, ja es teikšu, ka tur viss ir forši, ja? :D Bet tā tiešām ir. Skaista pilsēta un ārkārtīgi patīkami cilvēki. Man patīk angļu miers un bezrūpība. Must see vietas noteikti ir Westminster rajons ar Big Benu, parlamentu, Vestminsteres Abatiju un turpat netālu esošo St. James parku. No visām šīm vietām vismīļākā man ir tieši parks - tur dzīvojas manas draudzenes vāveres :)
Turpat netālu no Westminster ir London Eye (panorāmas rats), London Sea life (akvāriju pasaule ar haizivīm un rajām) un dažādi kuģīši izbraucienam pa Temzu. Jāsēžas tik metro (Jubilee line līdz Waterloo) un esi klāt :) Vakarā noteikti jādodas uz Piccadilly Circus rajonu - spožas gaismas, muzeji, kafejnīcas, veikali un vienkārši milzīgs tusiņš uz ielas ( metro Bakerloo vai Piccadilly line pietura Piccadilly Circus). Londonas apskate noteikti nebūs pilnīga, ja netiks apskatīts Tauers un Tauera tilts. Vislabāk šos objektus apskatīt, no Londonas tilta (metro Jubilee vai Northern line pietura London Bridge) gājienā gar Temzu, aizjot līdz Tauera tiltam un pārejot pāri līdz Taueram. Starp citu, Tauerā bija ieslodzīta Marta Stjuarte.
Ja prātā šopings, tad jādodas uz Oxfordstreet ( metro Bakerloo vai Central line pietura Oxford Circus) vai uz Covent Garden rajoniņu (metro Piccadilly line pieturā Covent Garden). Tur ir viss, sākot no Primark un H&M, beidzot ar Chanel un Louis Vuitton. Jāatzīst, ka šoreiz šopings bija viens no mana brauciena galvenajiem mērķiem un atradumu ir daudz. Bet ar tiem es padalīšos kādā no nākošajiem ierakstiem, jo daļa pirkumu ir vēl tikai ceļā pie manis :)
Laisku dienu labā laikā iesaku pavadīt Hydepark (metro Piccadilly line līdz pieturai Hyde Park Corner), tur var iznomāt velosipēdus un izbrauktāt gan pašu parku, gan tā apkārtni. Pēc Hydepark apmeklējuma noteikti jādodas pēc kādas brīnumgardas kūkas uz Harrods ( metro Piccadilly line pieturā Knightsbridge). Protams, tur ir ne tikai kūkas, bet arī Tiffany's rotas, Prada somiņas, Jimmy Choo kurpes un daudz citas brīnumskaistas lietas par tikpat brīnumainām cenām :)
Kopumā Londonā ir ļoti daudz ko redzēt un darīt. Es noteikti aizmirsu uzrakstīt kādu pusi no visa, ko gribēju un varēju :D Katrā ziņā - uz Londonu jāazibrauc pašiem un tad jau redzēs, kas no tā visa patiks :)



trešdiena, 2012. gada 26. septembris

Rudens kā rudens

Sveicieni pēc ilgas neredzēšanās! :)
Sanācis man kādu laiku paklusēt, jo rudens vienmēr nozīmē pārmaiņas, bet tā kā neesmu pārmaiņu cilvēks - tādā laikā gribās paklusēt un noslēpties. Šodien sapratu, ka slēpties pietiek un jāpieņem visu, ko dzīve dod!
Ko dzīve dod šobrīd? Sēžu pie milzīga čemodāna un kravāju mantas. Šodien, plkst. 19.30. man oficiāli sākās atvaļinājums un es no rudens skumjām mukšu uz Angliju. London, here I come! :) :)
Plānos ir palūkoties, kādi zvēriņi mitinās Londonas Zoo, uz mirkli sajusties karaliski, apmeklējot Winsdor castle, kārtīgi izķemmēt Oxfordstreet veikalus, doties naksnīgā pastaigā pa Piccadilly Circus un izbaudīt modernās Londonas sajūtas, St. James parkā cienāt vāveres ar riekstiem, iznomāt velosipēdu un izbraukāt pilsētas centru un Hydeparku, ķert asas izjūtas Thorpe park trakajās atrakcijās un vēl, un vēl un vēl.... Atgriezīšos un noteikti padalīšos ar iespaidiem un bildēm. Londona ir viena no manām mīļakajām vietām šajā pasaulē!
Kādi vēl ir plāni šim rudenim? Pagaidām šo un to paturēšu noslēpumā, bet varu jau atklāt, ka esmu pieteikusies jauniem kulinārijas semināriem, tāpēc noteikti varēšu dalīties ar dažādām interesantām receptēm aukstajiem rudens vakariem.
Ceru, ka mazliet esmu ieintriģējusi - esmu atpakaļ pilna iedvesmas un entuziasma! Uz tikšanos pēc nedēļas :)

svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Savādāka sēņu zupa

Šodien tiku pārsteigta ar kādu līdz šim neēstu un pilnīgi noteikti burvīgu ēdienu - pēc vīrieša izdomātas receptes gatavotu sēņu zupu.
Sēņu zupas garša man liekas tik mīļa un tuva jau kopš bērnības. Tolaik gatavot nemācēju, bet aptuvenās sastāvdaļas bija pavisam vienkāršas - sēnes, kartupelis, burkāns, sīpols. Un ēdot, noteikti vajadzēja pievienot lielu karoti krējuma :) Šodien bērnības garšu izbaudīju jaunā izpildījumā un pat izprasīju recepti, jo noteikti gribēšu to izgatavot arī patstāvīgi.
Tātad, zupai vajadzēs:
  • meža sēnes, šoreiz šampinjoni nederēs, jo tiem nav TĀ garša. Mums mājās bija gailenes un dažas baravikas
  • kartupeļi
  • burkāni
  • sarkanās pupiņas
  • vistu stilbiņi (vai šķiņķīši, vai jebkura cita daļa, kas patīk zupā)
  • sāls, pipari, lauru lapas
Pāris stundas pirms zupas vārīšanas ieliek mērcēties pupiņas. Kādu pusstundu pirms zupas vārīšanas tās liek vārīties. Ievēro - pupiņas vāra atsevišķi no zupas, jo tās rada duļķus, bet zupai jābūt smukai, dzidrai. Uzliek vārīties ūdeni, kad tas uzvārijies liek iekšā vistu un garšvielas. Pavāra 5 minūtes un pievieno sēnes un burkānus. Pavāra 5-7 minūtes un liek palielos gabalos sagrieztus kartupeļus. Vāra līdz gatavībai. Beigās pievieno nokāstas un tīras pupiņas. Ēd ar pievienotu lielu karoti krējuma :)
Arī šoreiz receptē neesmu minējusi sastāvdaļu daudzumu, jo ar to var variēt, atkarībā no ēdāju daudzuma un ēdāju gaumes.
Labu apetīti!
 Foto šoreiz tikai ilustratīvos nolūkos, jo fotoaprāts man nebija pieejams.

Essence

Jau kādu laiciņu gribu padalīties ar savu atklājumu skaistumkopšanā - Essence kosmētiku.
Atzīšos, ka esmu viena no tām snobiskajām meitenēm, kas par Drogās nopērkamo kosmētiku ilgus gadus rauca degunu. Pārsvarā visa kosmētika man ceļoja no dāžadiem Tax free veikaliem lidostās vai tepat no mūsu Douglas. Es tiešām neatceros, kas mani mudināja apstāties Drogās pie kosmētikas plauktiem, bet tajā brīdī mēs pirmo reizi satikāmies - es un Essence stends. Uzmanību piesaistīja gaumīgie kosmētikas iepakojumi un ķobīši, spilgtās krāsas un zemās cenas. Jā, zemās cenas bija arī tas, kas lika apšaubīt produkcijas kvalitāti. Izvēlējos sev lūpu krāsu, konsīleru paleti un make-up bāzi. Par visiem šiem produktiem samaksāju ap 5 ls. Teikšu godīgi - mani pārsteidza kvalitāte. Par tik demokrātiskām cenām nopirktiem produktiem pat piesieties īsti nav pie kā. :) Nepagāja ne cik ilgs laiks, kad es apaugu ar visdažādākajiem Essence kosmētikas niekiem.

Bāze, lūpu krāsa un konsīleru palete kalpo lieliski. Noteikti pirkšu atkārtoti. Laineris nav slikts, bet vajag laiciņu un treniņu, lai piešautos pie krāsošanās ar tik biezu otiņu. Acu zīmuli es vēl apgūstu - man nekad nav bijis acu zīmulis un es īsti nemāku to lietot. No caurspīdīgā, matējošā pūdera es vēlējos mazliet vairāk. Vaigu sārtums ir ļoti feins, man patīk tā gaumīgais spīdums. Vilties man lika nagu lakas un hailaiteris. Nagu laka no maniem nagiem sāka lobīties pēc nepilnas diennakts kopš uzklāšanas, bet hailaiteris jeb izgaismotājs cerētā perlamutrīgā spīduma vietā izrādījās vienkārši zīmulītis ar pamatīgu šimmeri jeb daudz smalkiem fliterīšiem. Uzkrāsoju un uzreiz steidzu tīrīt nost, jo tāda es staigāt nevaru - skolas diskotēkas laiki ir pagājuši.
Vai esi mēģinājusi Essence kosmētiku? Kādi ir Tavi mīļākie produkti?

svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Garšas kārpiņām 4

Šodien nolēmu riskēt un izmēģināt prātā ilgi auklētu salātu recepti. Kāpēc rakstu riskēt? Tāpēc, ka manā prātā sastāvdaļas likās nesaskanīgas, neskatoties uz to, ka šādi gatavotus salātus esmu garšojusi un tie bija pat ļoti labi. Tomēr - divreiz vienādu ēdienu izgatavot praktiski nav iespējams (nu vismaz man nesanāk) un arī recepte atstāj vietu improvizācijai, mana improvizācija ne vienmēr beidzas labi. Tātad - šodienas ēdienkartē ir tunča salāti ar kartupeļiem.
Salātiem nepieciešams:
  • tuncis savā sulā (var arī olīveļļā), daudzums pēc ēdāju gaumes, mums uz diviem pietika ar standarta bundžiņu;
  • kartupeļi, daudzums pēc ēdāju gaumes. Es izmantoju divus dūres lieluma kartupeļus salātiem divām personām, no kurām viena persona ēd daudz;
  • salātlapu mix;
  • olas, daudzums atkal pēc gaumes. Es izmantoju trīs, bet liekas, ka ceturtā arī nebūtu bijusi lieka;
  • Kalamansi etiķis (var aizvietot ar citronu sulu), olīveļļa ar oregano (derēs arī ar citām garšaugu garšām).

Salātu lapas kārto salātu traukā, klāt pievieno sagrieztus kartupeļus un sagrieztu olu. Pārlej ar kalamansi etiķi un olīveļļu ar oregano, var pievienot mazliet sāli un piparus. Visu samaisa un liek šķīvī. Tad pa virsu izkārto tunča gabaliņus.
Daži ieteikumi, lai salāti neliktu vilties - kartupeļus un olas jāgriež vidēji lielos gabalos. Tas nav rasols un sastāvdaļām nav jāveido viendabīgu masu. Man likās, ka esmu pievienojusi pārāk daudz salātlapas, tāpēc iesaku lielāku akcentu likt uz tunci un olām. Oriģinālajā receptē ir arī kaperi. Tā kā tie man negaršo, tos nepievienoju. Bet kaperu cienītājiem noteikti patiks neliels pikants akcents šajos salātos. Labu apetīti!

trešdiena, 2012. gada 8. augusts

Vasaras beigas manā grāmatplauktā

Esmu pamanījusi kādu interesantu lietu - es vasarā gandrīz nemaz nelasu grāmatas. Lai arī kā cenšos, man nesanāk, jo vienmēr atrodas kaut kas cits, ko darīt. Tāpēc vasaru oficiāli uzskatu par nelasīšanas sezonu un cenšos arī nepirkt jaunas grāmatas, citādi tās tāpat apaug ar putekļu kārtu, gaidīdamas savu rindu. Bet šorīt, ejot uz darbu, sapratu, ka.... vasara pamazām beidzas. Īsti rudenīgs vējš purināja manus matus, gaisā bija tāds vēss spirgtums un kādai puķu pārdevējai es pamanīju gladiolas. Jā, rudens nav aiz kalniem. Tas nozīmē, ka tuvojas mans melanholiskais tējas dzeršanas, siltās segas un grāmatu lasīšanas laiks. Un tas nozīmē arī to, ka laiks papildināt grāmatplauktu (tas patiesībā ir tikai abstrakts apzīmējums, jo grāmatu plaukta man nemaz nav).
Šodien ir mana algas diena un tas man ļāva mazliet paniekoties grāmatnīcā. Manā groziņā iekrita:
Aleksandra Vasiļjeva "Modes likteņi"
 
Ženevjēvas Antuāna Dario "Ceļš uz eleganci". Starp citu, tieši šī grāmata iedvesmoja Ketlīnu Tesāro sarakstīt romānu "Elegance", kas ir arī viena no manām mīļākajām grāmatām :) Par to var izlasīt te.
un Šakti Gavainas "Radošā vizualizācija"
Šo pēdējo es jau nepacietībā esmu sākusi lasīt un ļoti priecājos, ka to grāmatnīcā pamanīju. Atšķirībā no citām līdzīgām grāmatām, šajā nav plika teorija par to, kā vajadzētu darīt, bet reāli vingrinājumi un afirmācijas. Apsolu, ka noteikti izlasīšu, izmēģināšu un uzrakstīšu atsauksmi. Pagaidām liekas ļoti interesanti.
Tāpat, pateicoties kādai foršai jaunkundzei, esmu tikusi pie grāmatas "Kas nogalina lakstīgalu" (oriģinālvalodā "To Kill a Mockingbird"). Romāns 1961. gadā saņēmis Pulicera prēmiju, tāpēc vien jau ir izlasīšanas vērts. :)
Esmu apņēmusies lasīšanas maratonu sākt jau šovakar. Izskatās, ka vēlās vakara peldes vai foršās vasaras pastaigas manu laiku vairs neaizņems, tāpēc varēšu vilkt no plaukta ārā lielo tējas krūzi un ērti iekārtoties dīvānā. Lai man un Tev raita lasīšana :)

sestdiena, 2012. gada 21. jūlijs

Garšas kārpiņām 3

Šodien man ir home alone diena. Atzīšos slinkumā - es sev vienai ēst negatavoju. Pārsvarā ēdu to, ko jau gatavu var atrast ledusskapī. Bet šoreiz arī ledusskapī nekā negatavojama nebija, tāpēc liku lietā seminārā iemācīto recepti un pagatavoju sev mango biezzupu.
Šajā vasarā mans top auglis ir mango. Un kā par brīnumu - ne reizi nav gadījies nopirkt negatavu vai negaršīgu. Laikam esmu iemācījusies izvēlēties pareizos. Vakar Rimi atkal dabūju ļoti gatavu un mīkstu augli, tāpēc šodien liku to lietā. Tātad, zupai (ko pēc konsistences vairāk varētu nosaukt par biezeni) nepieciešams:
  • viens gatavs, sulīgs mango
  • kokosriekstu piens
  • baziliks
  • mazliet augļu etiķa, es izmantoju persiku balzametiķi
 Mango nomizoju, sagriezu gabaliņos un liku blenderī. Klāt pievienoju dažas bazilika lapiņas (pārsteidzoši ir tas, ka šajā ēdienā baziliks smaržo un garšo pēc piparmētras), kokosriekstu pienu (daudzums pēc gaumes) un mazliet vairāk kā tējkaroti persiku balzametiķa. Starp citu, iesaku savu izgudrojumu bazilika audzēšanai mājās: pirms kāda mēneša nopirku baziliku podiņā, tādus katrā Rimi var nopirkt, visu pušķi neizlietoju un atlikumu bija žēl mest ārā, tāpēc vienkārši ieliku glāzē ar ūdeni. Un bazilikam iepatikās. Tagad tas glāzē aug un zeļ. Un mājās vienmēr pieejams svaigs baziliks - pat kaķim garšo :)

Visas sastāvdaļas sablenderēju līdz viendabīgai masai, leju bļodiņā, dekorēju ar baziliku un ķeros pie ēšanas. Un klāt baudu rozā vīnu :)
NB! Ja mango tiešām ir labs un gatavs, tad brīdinu, ka šāds ēdiens ir ļoti salds un to daudz nemaz nevar apēst. Šo konkrēto apēdu viena, bet jutu jau, ka ir par daudz, tāpēc no viena mango gatavota zupa būs labāk piemērota divām porcijām.
Labu apetīti!

otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs

Vīrieši ir no Marsa, bet sievietes - no Venēras

Līdz šim domāju, ka par grāmatām atsauksmes nerakstīšu. Literārā gaume ir ļoti privāta lieta un arī nekāds literatūras kritiķis no manis nesanāktu - par maz pieredzes :) Bet manās rokās nonāca grāmata, par kuru es vienkārši nespēju klusēt.
Pirms pāris gadiem es ar smīnu uzlūkoju pašpalīdzības grāmatu nodaļu grāmatnīcās, jo likās, ka tāda literatūra interesē tikai galīgiem neveiksminiekiem. Kā gan kaut kāds tur autors var zināt, kā man jārīkojas un, kas būtu labāk? Mainās laiki un mainās cilvēki. Pēdējā gada laikā esmu sapratusi, ka dažādu filozofisku un psiholoģisku grāmatu,  no sērijas Ko darīt un kā saprast?, lasīšana ir neatņemama pasaules, cilvēka un sevis izzināšanas sastāvdaļa. Protams, uz šo literatūru joprojām skatos mazliet kritiski, jo daža laba grāmata manī nevieš uzticību. Un arī šī stāsta galvenā varone bija viena no iepriekšminētajām, līdz brīdim, kad izlasīju pirmās lapas.
Pēc kādas paziņas ieteikuma, pagājušajā nedēļā nonācu Labo Domu Pieturā ( http://www.draugiem.lv/labodomupietura/). Domas tiešām raisījās un 2,5 stundu garā saruna lika pārdomāt ļoti daudz ko un gūt iedvesmu tam, kā vēlos dzīvot turpmāk. Tiešām lieliska pieredze, iesaku! :) Kā jau lielākā daļa sarunu sieviešu starpā, mana un Elīnas saruna nonāca pie temata attiecības ar vīrieti. Neliegšos, arī man ir klasiskā viņš mani nesaprot un es nesaprotu viņu problēma un brīdī, kad stāstīju par kārtējo nesaprašanos, Elīna ar smaidu vaicāja Vai Tu esi lasījusi grāmatu Vīrieši ir no Marsa, bet sievietes - no Venēras? Pasmējos par šādu jautājumu, jo tieši šī grāmata man vienmēr ir likusies pilnīgs sviests, kam nav nekāda sakara ar patiesību. Un tad saņēmu ieteikumu, vienkārši ņemt un izlasīt. Ja nu gadījumā kaut kas tomēr liekas noderīgs. Sarunājām, ka pēc nedēļas sazināsimies un es pastāstīšu kā man sokas ar grāmatas lasīšanu. Nākošajā dienā grāmata man jau bija rokā. Teikšu godīgi - lasītais mani pārsteidza. Es pie katras otrās rindkopas māju ar galvu un domāju Jā, man ir tieši tāpat! Tas tiešām likās neticami, bet Dž. Grejs perfekti apraksta ikdienas situācijas attiecībās un to, kā uz tām skatās abi dzimumi. Šobrīd jau izzinu Marsa un Venēras noslēpumus, ar zīmuli atzīmējot spilgtākās atziņas un cenšoties tās arī paturēt prātā. Godīgi sakot - daudzas lietas, ko līdz šim uzskatīju par problēmu, tagad uzlūkoju kā vienkārši manu un viņa atšķirību. Liekas, ka esmu atradusi daudzas atbildes un, spriežot pēc tā, cik vēl jāizlasa, atradīšu vēl.
Grāmata ir viegli lasāma, raitā, saprotamā valodā, ar nelielu humora devu. Noteikti liks smaidīt un domāt - kāpēc gan es agrāk to nezināju? :)

Garšas kārpiņām 2

Zinu, zinu - šis nav recepšu blogs. :) Bet nevaru noturēties pretī kārdinājumam padalīties ar kādu pavisam vienkāršu ēdiena recepti, kas ideāli piemērota jauno dārzeņu sezonai, kad nav jāēd sintētiskos ārzemju tomātus vai sazinkuraudzētos burkānus.
Viss ir pavisam elementāri, bet rezultāts ir pasakaini gards. Es izmantoju:
  • divus vistu šķinķīšus ķiploku marinādē (vīrietis nosprieda, ka viņam būs par maz un paņēma vēl divus stilbiņus)
  • vienu papriku
  • divus vidējus burkānus
  • vienu vidēju cukinī
  • pāris tomātus
  • dažus nelielus kartupeļus
  • garšvielas (sāls, pipari, garšvielu maisījumi, lauru lapas) pēc gaumes


Cepeškrāsnī sākumā jāliek vistu un kartupeļus. 200 grādu temperatūrā jāpacep kādas 20 minūtes. Tad var pievienot pārējos dārzeņus un cept līdz gatavībai, kas atkal ir gaumes lieta - citam patīk mazliet kraukšķīgi dārzeņi, citam ļoti labi izcepušies.
Es dārzeņus vēl mazliet apslaku ar Heinz ķiploku mērcīti. Klāt noteikti kefīrs :) Labu apetīti!

svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs

Garšas kārpiņām

Šo ierakstu izveidoju jau trīs dienas atpakaļ - kad iespaidi bija vēl pavisam svaigi. Bet nospriedu, ka interesantāk būs, ja to publicēšau tad, kad kaut ko no iemācītā būšu izmēģinājusi pat. Nu tas ir noticis un esmu gatava dalīties ar idejām.
Uzreiz saku, ka šī nav reklāma :)
Jau iepriekš esmu rakstījusi, ka kulinārija nav mana stiprā puse. Neslēpšu, ka bieži vēlos - kaut es no rīta pamostos ar Džūlijas Čaildas spējām un virtuve kļūtu par manu stihiju. Bet nekā :( Tādēļ jau labu laiciņu manī mīt cerība, ka arī Latvijā parādīsies kulinārijas kursi, kā rāda ārzemju filmās. Kursi parādījušies nav, bet iedvesmas avotu esmu atradusi.
Ar Vom Fass produkciju iepazinos jau pirms kādiem 3 gadiem, kad kāds pazīstams cilvēks sāka strādāt jaunatvērtajā veikalā. Regulāri stiepu mājās dažādos etiķus un eļļas, bet atzīstos, ka man nebija lielas sajēgas, ko ar to visu darīt. Augļu etiķus liku klāt saldējumam un tajos marinēju gaļu, eļļas izmantoju parastajiem salātiem gurķis+tomāts. Nav daudz, bet tomēr kaut kas savādāks par ierasto. Pēc kāda laiciņa padzirdēju, ka Vom Fass rīko labas garšas seminārus, kuros cilvēkiem māca gatavot dažādus interesantus ēdienus un kombinēt neierastas sastāvdaļas. Toreiz gatavošana mani neinteresēja un es neizmantoju izdevību piedalīties. Un beidzot - pienāca brīdis, kad es pieteicos un apmeklēju savā dzīvē pirmo ēst gatavošanas mācību semināru. Šis bija veltīts salātiem.
Uz pasākumu gāju mazliet skeptiski noskaņota, jo baidījos, vai viss nenotiks kā vienkārša pavārgrāmats recepšu nolasīšana un standarta sastāvdaļu izmantošana. Un es biju ļoti patīkami pārsteigta, ka seminārs izvērsās par jauku pasēdēšanu, gardu ēdienu nobaudīšanu, vīna malkošanu un jaunu zinību apguvi. Sīkumus nestāstīšu, bet kopumā sakot - jūtu, ka manā virtuvē būs jaunas vēsmas.
Šodien bija mans mēģinājums Nr. 1. Recepte ir apvienojums no divām citām seminārā dzirdētām, un maziet manas improvizācijas.
Salātiem nepieciešams:
1  gatavs un sulīgs mango
Salātu lapu mix
Pušķītis bazilika
Prosciutto šķinķis
Cherry tomātiņi
Eļļa un etiķis - pēc izvēles
Mango sagriež plānās šķēlītēs un ieliek marinēties etiķī - es izmantoju mango balzametiķi, receptē gan minēts ir aveņu balzametiķis. Prosiciutto šķinķi liek uz cepešpannas un cepeškrāsnī žāvē apmēram 180 grādos, kamēr tas kļūst ciets un kraukšķīgs kā čipsi. Salātu mixu un baziliku saplucina bļodā, pārslaka ar mango balzametiķi un lazdu riekstu eļļu (te atkal var improvizēt - var būt jebkura riekstu eļļa un cits augļu/ogu balzametiķis). Tad tam visam pa virsu kārto uz pusēm pārgrieztus tomātiņus, izkārto marinēto mango un nobeigumā pievieno kraukšķīgo šķinķi. Sastāvdaļām speciāli neminēju daudzumu, jo ar to var variēt atkarībā no gaumes. Man visvairāk bija mango, jo šis gadījās tiešām pasakaini gards.  Labu apetīti!
Kopumā varu teikt, ka seminārs bija lieliska pieredze un noteikti centīšos to atkārtot. Iedvesmas un ideju pietiek vēl ilgam laikam. :)

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Mana smaržu pasaule

Lai arī aiz loga ir vasara un Dabas māte ir sagādājusi neskaitāmas lieliskas smaržas, kas virmo gaisā, man vienmēr aktuālas ir arī smaržas, kas virmo ap manu parfimērijas plauktiņu. Ilgu laiku dzīvoju pēc principa - jo vairāk, jo labāk. Kādus divus gadus atpakaļ manā īpašumā  bija apmēram 15 smaržu pudelītes, kas pieskaņotas dažādiem noskaņojumiem un apģērbiem. Un salīdzinoši nesen es sapratu, ka svarīgs ir nevis smaržu daudzums un dažādība, bet gan tas, lai katrs aromāts piestāvētu personībai un dzīvesstilam. Kopš esmu atradusi smaržas, kuras varu saukt par Savām, parfimērijas plauktiņš aizvien turpina sarauties. Pastāstīšu, kas šajā dzīves posmā ir vistuvākais manai sirdij un degunam :)
Pašas, pašas mīļākās, skaistākās un apburbuļojošākās ir Prada - Candy. Tās ir Manas smaržas, ar kurām es mēdzu iesmaržoties pat vienkārši burzoties pa māju. Mēs gan nesapratāmies uzreiz -  no pirmās tikšanās reizes, jo sākumā man šis aromāts likās šķebinošs un uzmācīgs. Bet tad bija klikšķis un es sapratu - ir! Man tās vajag. Kopš tā brīža šī jau ir otrā un noteikti ne pēdējā pudelīte.
Chanel - Coco Mademoiselle ir īpašas ar to, ka tās iegādājos brīdī, kad nolēmu kļūt pieaugusi. Smieklīgi jau izklausās, bet tā tiešā bija. Sāku spert pirmos, lielos soļus savas dzīves virzienā un man ļoti kārojās kaut ko nopietnu un klasisku. Tagad gan tās vairs nav ikdienas smaržas, lietoju tikai, kad pošos uz saviesīgiem pasākumiem.
Britney Spears - Fantasy pie manis nonāca kādas draudzenes dēļ. Vienmēr sajūsminājos par to, cik garšīgi viņa smaržo un gribēju smaržot tāpat. Man nepatīk atdarināt kādu cilvēku, tāpēc ilgu laiku cietos un tikai sajūsminājos. Bet notika tā, ka no draudzenes smaržu plauktiņa Fantāzja pazuda un man tā bija zaļā gaisma šo smaržu iegādei. Dienās, kad gribu būt jauka konfekte, izvēlos šo aromātu.
Lanvin - Eclat D' Arpege ir mīļa dāvana. No tēta. Aromāts nav īsti manā gaumē, bet šīs smaržas ir vairāk sentimentāla vērtība, tāpēc dienās, kad ir drūms noskaņojus, smaržojos ar šīm. Sajūtu dēļ.
Ralph Lauren - Ralph pie mainis nonāca tad, kad dikti gribējās jaunas smaržas, bet nevarēju īsti izlemt kādas. Šis man ir Īrijas aromāts, tāpat kā dziļāk stāvošās Escada - Magnetism. Tā es smaržoju, kad dzīvoju Īrijā un arī šie aromāti ir sentimentāla vērtība.
Dior - Miss Dior Cherie L'eau manā īpašumā ir jau sen un man pat liekas, ka savu smaržu mūžu tās jau ir izdzīvojušas. Glīta pudelīte, tāpēc ārā nemetu. Kādreiz bija ļoti svaigs un vasarīgs aromāts, tagad tur varētu būt vien spirta smārds.
Fonā vēl ir redzamas Escada - Rockin Rio. Tās ir atmiņas no vidusskolas ceļojuma uz Vāciju. Šī gan nav tā pati Vācijā iegādātā pudelīte :D Bet aromāts man vienmēr atgādinās naksnīgos klejojumus pa Berlīni. 
Un kādas sajūtas dzīvo Tavā parfimērijas plauktiņā?

otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs

Pirmais mēģinājums

Neko vairāk kā iztrūkušu pogu pie apģērba, neesmu šuvusi kopš mājturības stundām 9. klasē. Šis priekšmets man nepatika, nepadevās (man rokas aug ne no tās vietas, no kuras tām vajadzētu augt) un es biju pārliecināta, ka iemaņas, ko šajā priekšmetā māca, man dzīvē nebūs vajadzīgas. Nezinu, cik daudz noder apgūtās prasmes, bet vakar es nolēmu modināt sevī guļošo rokdarbnieci :)
Viss sākās ar to, ka sestdien tiku pie skaistiem svārkiem. Tikai, godīgi sakot, manā garderobē nav īsi piemērotu augšiņu, ko pie jaunās štātes pievilkt. Līdz ar apģērba gabala iekāršanu skapī manā galvā bija doma - jānopērk piemērotu topu. Biju pat izdomājusi, kādu gribu, jo līdzīgu pirms kāda laika jau biju pirkusi (bet tas ir pie citiem svārkiem :D ). Aizeju uz Zaru pēc sava topa, bet tur....nav. Tādu vairāk nav. Izstaigāju veikalu, bet neatradu neko, kas būtu piemērots. Un tad manā galvā dzima doma - ja nav kārotā baltā topa ar melno bantīti, tad es varu nopirkt topu bez bantītes un dekoru piemeistarot klāt pati. Domāts, darīts - iegādājos vienkāršu kokvilnas krekliņu un taisnā ceļā devos uz audumu veikalu. No tā iznācu ar divām lentām un Swarovski dekoriņu.
Ko es uzmeistaroju?
 Pēc apmēram pusstundas knibināšanās man iznāca divas šādas bantes. Pie apģērba piespraužamas kā brošas. Ja kārtīgi papēta, mazliet neveikli jau šie darinājumi izskatās (jāatzīst, ka šīs bantes ir ļoti tālu no tā, ko es biju iedomājusies :D ), bet kopumā neizskatās slikti. Katrai bantei izmantoju 1 m lentas - tik daudz, lai būtu rezervīte gadījumam, ja kaut ko sabojāju - adatu un pieskaņotu diegu. Sārtajai bantei tika tas gods būt izrotātai ar kristāliņu. Patiesībā, zilā bante bija iecerēta kā izmēģinājums, bet izrādās, ka tā ļoti labi piestāv citiem svārkiem.
Kā tas izskatās?
 Lūk, tie ir mani svārki, parastais topiņš un jaunie dekori. Sievišķīgi un koķeti :) Un izmaksāja tikai 1,90 ls.

trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Kad uznāk iedvesma

Atzīšos, ka ar kulināriju esmu uz "Jūs". Gatavot man ne pārāk patīk, turklāt manas kulinārās izpausmes ir visai ierobežotas, jo mājās man ir izvēlīgs ēdājs. Ēd tikai klasiskos ēdienus - kartupeļus, kotletes, karbonādes utt. Mani kulinārās fantāzijas lidojumi parasti tiek apturēti, jo jocīgus ēdienus (biezzupas, sautējumus, lazanju) mans ēdājs neatzīst. Tāpēc pie plīts stāvu nelabprāt - nepatīk man gatavot to, ko pati neēdu. Bet ir lietas, kas jādara, neskatoties uz visu nepatiku.
Man patīk eksperimentēt ar uzkodām un desertiem. Esmu izmēģinājusi dažādas kūku un cepumu receptes, taisu dažādus salātus. Bet tam visam vajag iedvesmu, kura mani vakar apciemoja. Sēdēju darbā un man iedegās doma, ka šovakar parastās vakariņas vajag padarīt mazliet neparastas. Somā jau stāvēja kēksiņu recepte no raidījuma Lapsa virtuvē. Diemžēl, zvaigznes man nebija labvēlīgas un es neatradu kēksiņiem nepieciešamās ogas. Tā nu nācās raisīt fantāziju un izdomāt citus gardumus.
Uzkoda - pildīti šampinjoni. Ātri un ļoti garšīgi. Galvenais ir saudzīgi izņemt sēņu kātiņus, lai nesabojātu cepurīti. Šampinjonus pildīju ar kausēto Dzintara sieru un Cambozola Blue. Cepu cepeškrāsnī kādas 15 minūtes. Iznāca ļoti garšīgi (diemžēl, gatavo sēņu bildes man nav, jo uzkoda pazuda vēl pirms paspēju nobildēt :) ). Nākošreiz Dzintara vietā noteikti izmēģināšu Filadelfia vai Feta sieru.
Deserts - rabarberu kūka. Esmu slinka saimniece, tāpēc mīklu taisīju no Hercoga maisījuma. To var izmantot dažādām kūkām un tortēm. Iejaukto mīklu ielēju cepamformā, virspusi bagātīgi pārbēru ar rabarberiem un tam visam pa virsu uzlēju skābā krējuma-cukura-kanēļa mērci. Bez tās kūka būtu nebaudāma, jo rabarberi izcepoties kļūst ļoti sausi. Iznāca pasakaini gardi un pat es - kūku neēdāja - esmu notiesājusi jau divus gabaliņus. :)
Vēl šodien ir baigais prieks par padarīto un rodas aizvien vairāk idejas par to, ko varētu gatavot. Ar interesantāko es noteikti padalīšos.

svētdiena, 2012. gada 27. maijs

Vasaras svētki

Šoreiz būšu pavisam vienkārša un nedalīšos ne ar kādām eksistenciālām pārdomām :) Gribu tikai pastāstīt to, cik man ir labi!
Jāatzīst, ka neesmu ģimenes pasēdēšanu fans un parasti tādus pasākumus uzskatu par diezgan garlaicīgiem. Tāpēc, saņemot mammas uzaicinājumu uz Vasaras svētku grilla ballīti, neizjutu lielu sajūsmu. Un tagad es droši varu teikt, ka  kārtējo reizi nenovērtēju to, kas man ir dots. Pareizāk sakot, balstījos uz savu iepriekšējo pieredzi, kad to nespēju novērtēt un automātiski norakstīju visu pasākumu. Bet kļūdījos! Laikam atklāsme par dzīves svinēšanu man uz daudzām lietām lika paskatīties savādāk, jo šodien man likās, ka es pirmo reizi esmu kopā ar savējiem - tik viegli, forši un patīkami!
Pirmo reizi šogad izvilku zvilni un ļāvos laiskoties dārzā. Saulīte šodien neskopojās ar saviem stariem.
Mamma bija parūpējusies par to, lai galds būtu pilns ar gardumiem katrai gaumei. Starp citu, šodien es pirmo reizi mūžā ēdu olīvi, kas man likās garšīga :) Tagad zinu, ka no olīvēm ar mandeli pildījumā nekad neatteikšos.
Neiztika arī bez laimīšu meklēšanas. Savējo neatradu, tāpēc vāzē man šobrīd stāv smaržīgs ceriņa zars, tajā noteikti slēpjas mana laimīte, kuru es atradīšu, kad atgūšos no vieglā vīna reibuma.
Vasara sagaidīta godam! Cerams, ka arī uz to attiecas ticējums - kā sagaidīsi, tā pavadīsi :)

svētdiena, 2012. gada 20. maijs

Mazliet iedvesmas, mazliet ziņkārības

Šovakar, ejot cauri savām pierastajām mājas lapām, iedomājos pastāstīt par savām mazajām, sievišķīgajām vājībām globālajā tīmeklī. Te es varu gan smelties iedvesmu attiecībā uz modi un kosmētiku, gan patecināt siekalu par skaistām lietām un cilvēkiem, gan apmierināt savu cilvēcīgo ziņķāri un pa atslēgas caurumu ielūrēt kā dzīvo citi.
Šobrīd man absolūtā topā ir norvēģu meitenes Karolīnas blogs http://fotballfrue.no/ . Nekādas dzīves gudrības tur nav vērts meklēt (jā, jā, es šo blogu arī lasu - ar vārdnīcas palīdzību), bet acis papriecēt noteikti izdodas. Skaista sieviete ar lielisku gaumi, fantastisku māju un ideālu dzīvi. Kā Bārbija no bērnības.
Otrs mans mīļākais blogs ir http://werun.se/isabelles/ . Līdzīgi kā ar iepriekšminēto dāmu - glīta meitene, skaists interjers un laba gaume. Liels pluss - lapu var lasīt arī angļu valodā.
Manā topā ir arī pašmāju dāmas http://velvetmimosa.blogspot.com/ lapa. Pateicoties viņai, esmu atklājusi sev jaunu veidu kā krāsoties un ievērojami papildinājusi savu kosmētikas maku. Ak jā, un tieši viņa man atklāja nagu lakošanas burvību. :)
Kad uznāk kāre iejusties stilista ādā vai arī vienkārši virtuāli padarboties ar skaitām lietām, apmeklēju http://www.polyvore.com/ . Vieta, kur veidot savus dažādos tēlus un iedvesmoties no citu izveidotajiem. Liels pluss - lielākajai daļai lietu norādītas arī saites, kur tās var iegādāties. Mīnuss - nekad neko vēl iegādājusies neesmu, jo teikšu godīgi, tas ir dārgi. Pārsvarā te figurē brendīgas lietas, tāpēc man lapa ir tīri virtuāliem priekiem.
Nesen atklāju http://weheartit.com . Virtuāli veidoju savus bilžu albumus no skaistajām bildēm, kuras lapā atrodamas. Pagaidām vēl neesmu līdz galam šo lapu izpētījusi, tāpēc plašākas atsauksmes nevaru dot. :)
Un kuras ir Tavas mīļākas lapas, kur ļauties sievišķīgajām vājībām?

piektdiena, 2012. gada 18. maijs

Puķes, puķītes

Jau otro pavasari man topā ir ziedu raksti. Kad ārā sāk spīdēt saule un daba atplaukst, gribās plaukt līdzi. Un viens no maniem atplaukšanas veidiem ir krāsains un puķains apģērbs. Jāatzīst, ka iesākumā baidījos izskatīties omīgi, jo lieli puķu raksti jau kopš bērnības man saistās ar vecmammas krāsainajiem lakatiem. Man prieks, ka es tomēr ļāvos puķu vilinājumam un ielaidu tās savā garderobē. Patīk un ļoti piestāv. Liekas, ka vienā mirklī pārtopu par maigu, romantisku meiteni :)
Šī nedēļa man bijusi īpaši puķaina. Manā īpašumā nonākuši trīs burvīgi apģērbi, kurus es būtu gatava vilkt kaut tūlīt. Un visus reizē :)
Dzeltenraibo krekliņu nejauši pamanīju Zarā, kad biju tur iegriezusies tikai ar nolūku nopirkt vīrietim kreklu. Rezultātā pie prieciņa tiku arī es, par 9.95 ls. Kleitiņu pirms nedēļas pasūtīju no boohoo.com (paldies Silvai par izpalīdzēšanu :)), tikai 12 mārciņas. Bet fifīgā jaciņa manā īpašumā nonāca pēc tam, kad Silvai tā izrādījās par lielu. Atpirku par 3 ls. Tās rožu podziņas ir brīnišķīgas! :)
Tagad jāsagaida siltāku laiku, kad uzvilkšu kādu no saviem puķu apģērbiem, uzsēdīšos uz sava puķainā velosipēda un traukšos pretī pavasarim. Tikai pie velosipēda groziņa vēl vajag piespraust puķi :))

ceturtdiena, 2012. gada 17. maijs

Svinēt dzīvi!

Kad ceļojuma putekļi notraukti un dzīve atgriezusies ierastajā ritmā, var ērti iekārtoties dīvānā ar kūpošas tējas krūzi un uzrakstīt par iespaidiem. Šoreiz ne tik daudz par vizuālajiem, bet par tiem, kas rodas kaut kur dziļi iekšā.
Jāatzīst, ka šoreiz ne tik svarīgs bija ceļojuma galamērķis, kā vienkārši izraušanās no rutīnas. Un tā, agrā 29. aprīļa rītā es sēdos lidmašīnā, kura mani aizveda uz Frankfurti, lai no turienes es nokļūtu Maltā. Kauns atzīties, ka par šo valsti es zināju tik vien kā to, ka viņi aktīvi piedalās Eirovīzijā. Tāpēc nojautu, ka mani gaida daudz pārsteigumi.
Maltā ielidojām naktī. Bija jau ap 23.00. Tur naktis ir biezas, tumšas un necaurredzamas. Braucot uz viesnīcu, neieraudzīju neko tādu, kas man ļautu nojaust, kur es esmu un kā te izskatās. Vienīgais, ko pamanīju - te ir palmas. Un tas automātiski nozīmē, ka man te noteikti patiks :)
Pirmdienas rīts iesākās ar lēcienu no gultas un skrējienu uz balkona, lai beidzot dienas gaismā palūkotos, kur esmu nonākusi. Sajūtas - fantastikas! Tā tiešām bija paradīze. Vidusjūra turpat 50 metrus no viesnīcas, zilas debesis un saule. Un tieši šajā rītā grupas vadītāja mūs aicināja svinēt dzīvi. Es ilgi klausījos viņas runā par to, kā sevi jāatbrīvo un vienkārši jāļaujas, un man visu laiku prātā bija viena doma. Es mēģināju izprast, kas ir dzīves svinēšana.
Neiedziļināšos visās savās Maltas gaitās, kas neapšaubāmi bija katras minūtes un katra spertā soļa vērtas, bet pastāstīšu par atklāsmēm, kuras ceļojuma laikā guvu.
Dzīves svinēšanas doma mani vajāja tieši divas dienas. Jā, viss bija skaisti, viss bija interesanti, smaidi un prieki, bet tā svinību sajūta nedevās rokās. 1. maija vakarā grupas vadītāja mums noorganizēja fantastisku pasākumu, kas pat nebija iekļauts ceļojuma programmā - naksnīgo braucienu ar kuģīti, lai no jūras puses apskatītos svētku kulmināciju - salūtu. Varbūt liksies smieklīgi, bet brīdī, kad gādīgu roku ietīta pledā sēdēju uz kuģīša Vidusjūrā un skatījos 40 minūtes ilgu uguņošanu, es sapratu, ka ir manas dzīves svētki. Tieši te un tagad. Nē, nevis Maltā, bet mirklī, kad es esmu no sirds laimīga un piepildīta.
Visas atlikušās 5 dienas es pavadīju uz eiforijas viļņa. Ar katru dienu es aizvien vairāk sapratu to, cik daudz iespējas mums dzīvē ir dotas, lai justos laimīgi. Un katrs tāds brīdis ir iemesls to nosvinēt. Vai šīs svinības būtu domās pacelta šampanieša glāze, vai arī ļaušanās kādai baudai. Svarīgākais ir tā apziņa par to, cik īpaši mirkļi mums tiek dāvāti.
Bildē ir viens no maniem īpašajiem mirkļiem. Gozo salas mazā paradīze. Tas, starp citu, ir pilsētā, jo bildēju šo skatu, stāvot uz ielas. Un bija tik sasodīti pasakaina sajūta nokāpt pa trepēm lejā, uzvilkt peldkostīmu un ļauties debeszilā ūdens burvībai. Tā viennozīmīgi bija viena no manām skaistākajām dienām pēdējo gadu laikā.
Lai arī esmu atgriezusies realitātē, kur nav ne palmu, ne zilās jūras, ne paradīzes sajūtas, katru dienu sev atgādinu, ka dzīvi ir jāsvin. Ja pret to izturēsies nevērīgi un prātā neuzsauks tostu par skaistajiem mirkļiem, tā nelieksies tik skaista, cik patiesībā ir. Priekā!

otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Tā skrien un skrien, un neapstājas. Zemes virsū nav tai mājas...

Lai arī virsrakstā ir rindiņa no Aspazijas dzejolīša par Pasaciņu, šoreiz nebūs ne par ko jauku vai patīkamu.
Vakar vakarā iegāju ziņu portālā un pie aktuālajām ziņām ieraudzīju rakstu "Lācene Made nošauta cilvēku drošības dēļ". Es laikam nemācēšu aprakstīt visas tās izjūtas, kas mani tajā brīdī pārņēma. Vēl viena nevainīga dzīva būtne tika likvidēta tikai tāpēc, ka sagādāja neērtības. Sākumā divkājainais izlēma, ka lācenei būs jādzīvo ieslodzītai voljērā. Bet izrādās, ka tas divkājainais pat nespēj nodoršināt normālus apstākļus dzīvnieka turēšanai. Un rezultātā pie visa ir vainīgs lācis, neivis komanda ar radības kroņiem, kas it kā uzņēmās atbildību par pieradināto dzīvnieku.
Līgatnes dabas takas man vienmēr ir likusies īpaša, pat maģiska vieta, kur daba atļauj ar acs kaktiņu ielūkoties sevī un savu bērnu dzīvē. Ar lielu sajūsmu sekoju līdzi dzīvnieku kopējas Velgas Vītolas fotoreportāžām par dzīvnieku dzīvi. Ir tik skaisti, kad dzīvnieks ļauj sev tuvoties un dalās ar to, kas parasti cilvēku acīm ir slēpts. Šobrīd Līgatnes dabas takas ir tā vieta, kur es savu kāju mūžam vairs nesperšu. Lai arī dzīvnieki ne pie kā nav vainīgi, es neatbalstīšu tādu cilvēku biznesu, kas nespēj nest atbildību, kuru paši uzņēmušies. Būšu ļoti nežēlīga - lai tam, kurš pieņēma lēmumu lācīti nošaut un tam, kurš to izdarīja, pašam reiz kāds iešauj tieši sirdī, vienalga - tiešā vai pārnestā nozīmē.
Attēlā Velga kopā ar vienu no saviem "bērniem" - Madi.

trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Allow us to be Frank...

Jāatzīst, ka neesmu priekšzīmīga meita un pie vecākiem ciemos braucu reti. Un arī tajās retajās reizēs vien uz pavisam neilgu laiciņu. Kādā nedēļas nogalē nolēmu šo situāciju labot un ciemošanās sanāca ne tikai ilgāka, bet arī izvērtās par īstu atgriešanos pagātnē. Es atvēru savas vecās istabas durvis, bet tur viss ir gandrīz tāpat kā gandrīz pusotru gadu atpakaļ, kad tās durvis aizvēru...uz neatgriešanos. Bet ne par to šoreiz būs stāsts. Tas būs par kādu aizmirstu kompaktdisku kaudzīti un vienu īstu pērli tajā.
Mūzikas gaume man ir mainījusies ļoti bieži. Manā disku kaudzītē var atrast kā Britniju Spīrsu, tā arī The Rasmus, Nu Pagadi un Eminem. Jāatzīst, ka šobrīd mani tāda mūzika vairs nesaista un diski ir tikai tik vien kā atmiņas par tīņu gadiem un notikumiem, ar kuriem man šī mūzika saistās. Bet ir arī kāda nemainīga vērtība, par kuru es vēlos pastāstīt.
Ja godīgi, labas mūzikas kaverversijas mūsdienu mūziķu izpildījumā man nepatīk. Tā liekas kā vēlme piesavināties cita mūziķa panākums, no sevis neieguldot tikpat kā neko. Dīvaini, bet neskatoties uz to, manā disku kaudzītē atradās albums ar nosaukumu Allow us to be Frank. Albumā ir Westlife iedziedātas Frenka Sinatras dziesmas. Es nezinu, kas tieši mani šajā albumā piesaista - pati grupa vai fantastiskā Sinatras mūzika, bet šo albumu es varu klausīties stundām ilgi. Un man patīk!
Klausoties šo mūziku, aizveru acis un iedomājos sevi 50to gadu Ņujorkā, tērptu garā, melnā vakarkleitā, dodamies uz kādu Manhetenas nakslokālu, kur, iesēsties greznā dīvānā, ar šampānieša glāzi rokās, un vienkārši baudīt to, cik dzīve ir skaista! Un tad man pienāktu klāt kāds šarmants džentlmenis, paņemtu pie rokas un aizvestu prom Ņujorkas naktī.....

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Svētdienas veloprieki Siguldā

Prieku, ko sniedz braukšana ar velosipēdu, sev atklāju tikai pirms diviem gadiem. Pirms tam uz divriteņa nebiju sēdējusi gadus desmit noteikti. Teikšu godīgi - baidījos.
Bērnībā mums ar māsīcu tika uzdāvināti divriteņi - man Škoļniks, viņai Aists. Tolaik nebija populāra braukāšana pa pilsētu, tāpēc mūsu braucamrīki dzīvoja laukos. Tas mums bija ikdienas transports uz ezeru, pēc pasta un pa visām plašajām pļavām. Būdamas pārliecinātas par savām veloprasmēm, viena otru izaicinājām uz nobraucienu, no kura vienmēr bijām baidījušās - stāvais kalns ar akmeņaino lauku ceļu tā vien aicināja nolaisties lejā. Grūti pateikt, kas toreiz samisējās, bet kalna pakājē es nonācu, atrazdamās uz muguras un velosipēds, būdams jau nebraucamā stāvoklī, nošļūca aiz manis. Tajā brīdī bija šoks un pārsteigums, bet, kad vēlāk ieraudzīju savu muguru, uz kuras biju veikusi lielāko nobrauciena daļu, sapratu, ka uz tāda braucamā virsū vairs nekāpšu. Un nekāpu arī.
Atzīšos, ka pārvarēt bailes un par jaunu mācīties braukt nebija viegli. Visu laiku likās, ka tūlīt nokritīšu, tāpēc izbraucieni nesagādāja nekādu prieku. Vajadzēja gadu, lai es justos droši un sāktu baudīt.
Rīgā man velosipēda nav, vienmēr ir bijušas dažādas atrunas un braucamrīka iegāde atlikta no gada uz gadu. Mana veloprieku pilsēta ir Sigulda. Šķiet, ka izbraukāta jau katra ieliņa. Man ir pat savs maršruts, kurā ir iekļauta pieturvieta veikalā un saldējuma ēšana. :)
Šodien atklāju šī gada velosezonu. Pieņēmu izaicinājumu doties izbraucienā ārpus ierastā martšruta - uz Gaujas otru krastu. Un rezultātā šis bija viens no labākajiem izbraucieniem, kāds man ir bijis. Gūtmaņala izskatās pavisam savādāka, kad līdz tai aizminos pati :)


Šodien arī pieņēmu lēmumu - šovasar es iegādāšos divriteni un velopriekiem ļaušos arī Rīgā. Tagad tikai jāatrod to īsto un vienīgo :)

Mazā sieviešu paradīze

Pilnīgi un noteikti esmu no tām sievietēm, kurām vārds iepirkšanās izraisa patīkamas trīsas un platu smaidu. Nezinu, vai vispār ir iespējama situācija, kad drēbju, apavu un aksesuāru man būs pietiekami un es nesapņošu par to skaisto jaciņu, kuru aizvakar redzēju vai tām kurpēm, kuras lieliski piestāvētu naksnīgai pastaigai pa Vecrīgu. :) Taču ar nožēlu jāatzīst, ka manu sapņu lidojumu bieži aptur mana bankas konta saturs - tas diemžēl nepalielinās proporcionāli manai vēlmei pēc kādas jaunas štātes. Nav noslēpums, ka drēbes un apavi lielākoties maksā vairāk, nekā ir vērti. Un tas apstāklis aizvien biežāk liek jautāt, vai man to vajag? 
Vārdu savienojumu Andele Mandele pirmo reizi izlasīju kādus 3 gadus atpakaļ. Vienai man draugos  esošai dāmai bija ienākusi prātā ideja vienuviet sapulcēt dāmas, kuru garderobē ir lietas, kas diez vai kādreiz vēl tiks uzvlktas (un tagad droši varam atzīties, ka mums katrai skapī ir kāds apģērba  gabals, kas nopircies, jo ir ļoti skaists, bet rezultātā īsti neder vai nepiestāv :) ). Toreiz ar skepsi skatījos uz šādu pasākumu, jo, neliegšos, ilgu laiku biju lietoto apģērbu pretiniece. Kad ieraudzīju fotoreportāžu no pirmās Andeles, ar skaudību skatījos uz dāmām, kas par mazām naudiņām tikušas pie kičīgām lietām. Tad bija tas klikšķis - es arī tā gribu. Kopš tā laika, iespēju robežās cenšos apmeklēt katru Andeli. Neliegšos, ka ir bijušas reizes, kad no turienes aizeju tukšām rokām, tāpat ir gadījies sapirkties pilnus maisus, bet mājās konstatēt, ka nopirktās lietas īsti neder. Neskatoties uz to, katra Andele ir īpašs piedzīvojums, kad tiek dota iespēja iedarbināt savus pērļu mednieces instinktus un nesteidzīgi izskatīt plašo piedāvājumu. Es gan melotu, ja teiktu, ka visas pārdošanā esošās lietas ir pārdošanas vai savas cenas vērtas, bet tas tikai vairāk uzkurina vēlmi atrast kaut ko tiešām īpašu.
Vakar, pēc ilga pārtraukuma - šķiet kādas trīs Andeles biju izlaidusi - kopā ar draudzeni devos uz šo mazo paradīzi dārgumu meklējumos. Biju tikai dažas minūtes pēc atvēršanas, bet cilvēku jau bija tik daudz, ka apgriezties nebija kur. Taču tas absolūti netraucēja un es droši varu teikt, ka šī ir veiksmīgākā no visām apmeklētajām Andelēm. Visas nopirktās lietas ļoti patīk, der un piestāv.




Atgriežoties mājās, manā iepirkumu maisiņā bija ballīškleita par 4 ls, plāna jaciņa-žaketīte par 2,50 ls, dabīgā zīda leopardraksta lakatiņš par 2 ls, sukumpulkstenis par 4 ls, grezni auskari par 2 ls un zaķis ar raksturiņu par 2,50 ls. Budžetā roba nav, bet skapī papildinājums un milzīgs prieks pašai.
Tiekamies nākošajā Andelē Mandelē - mazajā sieviešu paradīzē!

ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Sākums

Atceros, pirms kādiem diviem gadiem draudzenei sūdzējos, ka man ir daudz visādu domu, bet nav īsti kur tās izteikt, jo darbu žurnālistikā esmu sen pametusi un atgriezties neplānoju. Toreiz viņa man teica - raksti blogu! Pasmīnēju par šo ideju, jo likās - ko ta' es, es jau neko. Un vispār, kurš lasīs manus garadarbus?
Nu ir pienācis brīdis, kad skaistumkopšanas blogu iedvesmota nolēmu paklausīt draudzenes padomam. Nē, nerakstīšu par skaistumkopšanu - šajā jomā neesmu ne zinātāja, ne eksperimentētāja. Rakstīšu par visu, kas manu ikdienu padara krāšņāku. Ceru, ka kādam varbūt noderēs manas mazās piezīmes un vēl kāda ikdiena kļūs mazliet košāka.

Jāsāk noteikti ar kaut ko pozitīvu, tāpēc šoreiz vienkārši padalīšos ar kādu bildi, kuru esmu ielīmējusi arī savā plānotājā.
Mazi nieciņi, kas uz brīdi spēj pacelt spārnos. Vismaz mani.
Lai arī Tev ir jauka diena! Neaizmirsti pasmaidīt :)